Foto: PantherMedia/Scanpix

Labklājības ministrija (LM) un tās padotībā esošā Sociālās integrācijas valsts aģentūra pērn noslēgušas 53 uzņēmuma līgumus par tādu pienākumu izpildi, kas ir šo iestāžu darbinieku amata pienākums, liecina Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojums par LM 2013.gada pārskatu.

VK norāda, ka šādi ministrija un tās padotības iestāde nav ievērojušas likumu, kas paredz, ka jebkurai rīcībai ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un amatu ir jāatbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem un noteiktajai kārtībai, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm ir aizliegts slēgt līgumus par pakalpojumiem, kas ir iestādes amatpersonas vai darbinieka pienākums. Tādējādi ministrija nav nodrošinājusi valsts budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu 19 429 eiro apmērā.

Kā aģentūrai LETA skaidroja LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče, ministrija slēdza uzņēmuma līgumus, lai piesaistītu papildu atbalstu juridiskajos jautājumos publiskā iepirkuma jomā. LM ir viena iepirkumu speciālista amata vieta, un šī darbinieka kapacitāte ir nepietiekama visu ministrijas publisko iepirkumu organizēšanai un LM pārziņā esošo Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu īstenošanas vadībai un uzraudzībai, norādīja LM pārstāve.

Revīzijas ziņojumā arī teikts, ka ministrija, izstrādājot ikgadējo valsts budžeta pieprasījumu, nav izvērtējusi Sociālās integrācijas valsts aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo darbinieku skaitu, pieļaujot, ka kopš 2009.gada aģentūras amatu sarakstā nav iekļauta virpotāja vieta, kas nepieciešama transportlīdzekļu pielāgošanas pakalpojumu nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Tāpat ministrija nav spējusi rast risinājumu tam, ka valsts sociālās aprūpes centrs "Latgale" jau kopš 2012.gada, ņemot vērā tā atrašanās vietu valsts pierobežā, nespēj aizpildīt juriskonsulta vakanci, tā radot risku centra likumīgai un kvalitatīvai funkciju izpildei.

Norādīts arī, ka ministrija eiro ieviešanas pasākumiem paredzētos, bet neizlietotos līdzekļus izmantojusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku atlīdzībai, tādējādi neievērojot normatīvos aktus budžeta plānošanas un izpildes jomā, kā arī darba tiesisko attiecību jomā.

Vienlaikus konstatēts, ka ministrija rīkojumos par piemaksu piešķiršanu par papildu darbu prezidentūras sagatavošanai nav noteikusi katram darbiniekam veicamos uzdevumus, tā radot risku, ka piemaksas ir noteiktas formāli, nevis pamatojoties uz katra darbinieka ieguldījumu.

Konstatēts arī, ka LM, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) par valsts budžeta līdzekļiem organizējušas vairākus kolektīvos pasākumus par kopējo summu 5379 eiro. Šādiem mērķiem valsts budžeta līdzekļi nav paredzēti, norāda VK. Tāpat tiek skaidrots, ka minēto iestāžu vadītājiem ir atšķirīga izpratne par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši iestādes darbības mērķim, jo LM atšķirībā no VSAA un NVA, kas ir finansējušas tikai iestādes darbībai nozīmīgu notikumu, ir apmaksājusi Izdevumus arī Lieldienu un Līgo pasākumam, kā arī Ziemassvētku pasākumam darbinieku bērniem.

LM arī bijusi viena no tām ministrijām, kas 2013.gadā veikusi avansa maksājumus par pakalpojumiem un precēm, kuru saņemšana vai iegāde plānota vien šogad. "Ministrijas rīcība, 2013.gada decembrī veicot iepriekš neplānotus avansa maksājumus par kopējo summu 122 136 eiro, norāda uz apzinātu pārskata gada budžeta līdzekļu maksimālu izmantošanu, tā pārkāpjot drošas finanšu vadības pamatprincipus un neievērojot normatīvā akta prasību par valsts budžeta apropriāciju izmantošanu tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajām vajadzībām," teikts VM ziņojumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!