Taču neskatoties uz to, ka pēc Latvijas pievienošanās ES mūsu valsts ir automātiski akceptējusi attiecīgās jomas Eiropas Komisijas (EK) tiesību kopumu un tādējādi Latvijas pienākums ir izpildīt šīs saistības, kā arī, neņemot vērā EK aizrādījumus, Latvija vienīgā no visām desmit jaunajām ES dalībvalstīm savos nacionālajos tiesību aktos nav precīzi un skaidri pārņēmusi ES direktīvas prasības par diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata.
LM atgādina, ka Eiropas Komisija jau vairākkārt norādījusi uz iepriekšminētās direktīvas nepilnīgu pārņemšanu, jo Latvijas likumdošanā seksuālā orientācija nav tieši minēta kā pamats iespējamās diskriminācijas aizliegumam. Pie tam, neievērojot direktīvā noteiktās prasības, EK var iesniegt prasību Eiropas Kopienu tiesā un Latvijai piemērot naudas sodu par dalībvalsts saistību nepildīšanu.
LM uzsver, ka tā no savas puses ir izdarījusi visu, lai atbilstoši ES direktīvas prasībām Darba likumā tiktu precīzi un nepārprotami definēts aizliegums diskriminēt cilvēkus viņu seksuālās orientācijas dēļ, šāda likuma redakcija tika saglabāta līdz pat trešajam lasījumam Saeimā.
Viens no LM ierosinātajiem grozījumiem Darba likumā, paredzēja iekļaut aizliegumu tiešā vai netiešā veidā diskriminēt personu arī pēc seksuālās orientācijas.