Pagājušajā mācību gadā fiksēti vairāk nekā 3000 bērnu, kurus vecāki atstājuši Latvijā un paši devušies strādāt uz ārzemēm, liecina Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2010.gadā, ar ko otrdien iepazīstināta valdība.
Saskaņā ar ziņojumu 2011./2012.mācību gada sākumā nevienā izglītības iestādē mācībām nebija reģistrēti aptuveni 11 000 bērnu. Tas nenozīmē, ka visi šie bērni neapmeklē skolu, jo liela daļa no viņiem kopā ar saviem vecākiem izbraukuši uz ārzemēm, valdībā skaidroja LM pārstāvji.
Tomēr aptuveni 3000 bērnu liktenis ir neskaidrs, no viņiem aptuveni 2000 bērnu vajadzētu dzīvot Rīgā, liecina IZM aplēses. LM gan norāda, ka saskaņā ar galvaspilsētas pašvaldības sniegto informāciju tai nav ziņu tikai par vienu bērnu. LM pieļauj, ka nesakritības datos skaidrojamas ar atsķirīgo metodoloģiju bērnu uzskaitē IZM un pašvaldībās.
Valdība uzdeva IZM divu nedēļu sagatavot precizētu informāciju un priekšlikumus par skolās mācībām nereģistrētiem bērniem.
LM skaidro, ka bieži vien ir situācijas, kad viens vai abi vecāki dodas meklēt darbu uz ārvalstīm, bērnu atstājot pie otra vecāka, vecvecākiem, citiem radiniekiem vai paziņām, kuri ne vienmēr ir spējīgi veltīt bērnam tikpat daudz mīlestības un uzmanības, kā to būtu darījuši bērna vecāki.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegto informāciju šādu gadījumu skaitam ir tendence pieaugt, jo īpaši 2008.gada radušās valsts ekonomiskās un finanšu krīzes iespaidā.
Iepriekšējā 2010./2011.mācību gadā to izglītojamo skaits vispārizglītojošajās dienas apmācības programmās, kuru vecāki devušies uz ārzemēm, sasniedzis 3325 bērnus. Salīdzinājumam 2009./2010.mācību gadā bijuši 3126 šādi bērni, bet 2008./2009.mācību gadā – 2855 bērni, liecina IZM apkopotā informācija.
Liela daļa vecāku darba un ģimenei labvēlīgāku apstākļu meklējumos devušies uz ārzemēm kopā ar saviem bērniem. Tas ir viens no aspektiem, kādēļ Latvijā samazinās bērnu skaits. Vēl demogrāfiskai situācijai par sliktu runā arī tas, ka daudzas ģimenes, ekonomiskas un finanšu krīzes ietekmē ir atlikuši savus plānus par bērnu radīšanu uz vēlāku nākotni cerībā, ka situācija varētu uzlaboties, teikts LM ziņojumā.
Summārais dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti reproduktīvā vecumā 2010.gadā noslīdēja līdz 1,117, kas atbilst 1996.gada rādītājam. 2009.gadā šis koeficients bija 1,319, 2008.gadā – 1,453, bet 2007.gadā – 1,412. Pilnvērtīgai paaudžu nomaiņai summārajam dzimstības koeficientiem Latvijā būtu jābūt 2,1 – 2,2.
2011.gadā Latvijā bija 375 214 bērni vecumā līdz 17.gadiem. Salīdzinājumam 2010.gadā valstī bija 387 189, 2009.gadā - 397 486, 2008.gadā - 408 201, 2007.gadā - 419 560 bērni. Bērnu skaits valstī ir sarucis no 521 509 bērniem 2001.gadā līdz 375 214 bērniem pērn.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
