LM rosina ļaut darba devējiem atlaist ilgstoši slimojošos darbiniekus
Foto: Shutterstock

Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, kā arī uzlabotu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās, Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar sociālajiem partneriem sagatavojusi vērienīgus grozījumus Darba likumā, kas cita starpā paredz tiesības darbadevējam atbrīvot no amata ilgstoši slimojošus darbiniekus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
LM informē, ka sagatavotās izmaiņas ir apjomīgākās kopš likuma spēkā stāšanās 2002.gadā.

Kopumā paredzēti gandrīz 40 grozījumi Darba likumā, kuri vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām, kā arī jāapstiprina valdībā un Saeimā.

Kā viens no priekšlikumiem grozījumiem likumā ir noteikt darba devējam tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības tajos gadījumos, kad darbinieki ilgstoši slimo. Tādējādi darba devējiem tiek dota iespēja cīnīties pret negodprātīgiem darbiniekiem. Savukārt arodbiedrību biedriem būs pienākums darba līguma uzteikšanas gadījumā 2 darba dienu laikā informēt darba devēju par to, kurai arodbiedrībai prasāma piekrišana.

Vairāki no grozījumiem attiecas uz elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās. Tā, piemēram, lai izlīdzinātu sociālo garantiju atšķirības vienas nozares uzņēmumu ietvaros, kā arī uzlabotu uzņēmumu savstarpējo konkurētspēju, paredzēts veicināt ģenerālvienošanās slēgšanu starp vienas nozares uzņēmumiem. Tā būs vispārsaistoša, ja darba devēju organizācijas vai to apvienību biedri kādā nozarē nodarbinās vairāk nekā 50% darbinieku, vai arī, ja preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms būs vairāk nekā 60% no nozares apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma.

Tā kā šobrīd praksē ir radusies nepieciešamība precīzāk regulēt summēto darba laiku, tiek veikti grozījumi attiecīgajā pantā. Proti, summētā darba laika gadījumā darba devējam turpmāk būs pienākums piešķirt atpūtu darbiniekam uzreiz pēc darba pabeigšanas, turklāt summētā darba laika ietvaros būtu aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā.

Saskaņā ar grozījumiem, tiek paredzēts noteikt jomas, kurās summētais darba laiks ir pieļaujams, piemēram, ja darbs ir saistīts ar apsardzi un īpašumu uzraudzību, kas prasa pastāvīgu darbinieku klātbūtni, kā arī, lai nodrošinātu pakalpojumu un ražošanas nepārtrauktību. Patlaban summēto darba laiku nosaka profesijās (piemēram, apsardzes un tirdzniecības darbiniekiem, ārstniecības speciālistiem u.c.), kurās atšķiras nostrādāto stundu skaits dienā vai nedēļā un darba rakstura dēļ ir grūti noteikt normālo darba laiku – 8 stundas katru dienu un 40 stundas nedēļā.

Lai studentiem būtu lielākas iespējas iegūt darba pieredzi, plānots, ka darba līgumus uz noteiktu laiku varēs noslēgt arī ar profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestāžu studentiem visā viņu mācību laikā. Līdz šim šāda iespēja studentiem nebija paredzēta.

Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, novērstu darbinieku krāpšanas un cilvēktirdzniecības gadījumus, LM ierosina darba sludinājumos obligāti norādīt darba devēja nosaukumu.

Veicot pārbaudes, konstatēts, ka darba līgumi un darba laika uzskaites dokumenti Valsts darba inspekcijas (VDI) amatpersonām ne vienmēr ir pieejami darbinieku darba vietā. Līdz ar to darba līgumi bieži tiek "uzrakstīti" diennakts laikā pēc pārbaudes veikšanas attiecīgajā objektā. Viens no ierosinājumiem nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai paredz novērst šo situāciju, nosakot darba devēja pienākumu nodrošināt darba līguma kopijas glabāšanu tajā uzņēmuma struktūrvienībā, kurā darbinieks parasti strādā. Tas ļaus VDI un Valsts ieņēmumu dienestam vieglāk un efektīvāk veikt pārbaudes.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form