Pēc ministrijas aprēķiniem, šādi jau šogad būtu iespējams ietaupīt 5,9 miljonus latu, 2010.gadā - 23,3 miljonus latu, bet 2011.gadā - 69,7 miljonus latu.
Ministrs arī norādīja, ka šobrīd pastāv tendence, ka vecāku pabalstus biežāk saņem strādājošie tēvi nevis mātes, attiecīgi 83% pret 17%.
Tiesībsarga pārstāve Kristīne Dupate uzsvēra, ka, pārskatot vecāku pabalstus, būtu jāizvērtē arī citi pabalsti, optimizējot visu sistēmu kopumā. Ministrs norādīja, ka šobrīd tiek domāts par to, lai pabalstu sistēma tiktu sabalansēta tā, lai nebūtu maznodrošināto cilvēku, kuri vispār neko nesaņem, kā arī nebūtu tādu, kuri saņem vairākus pabalstus vai pabalstu un algu vienlaicīgi.
Nevalstisko organizāciju pārstāvji izteica daļēju atbalstu Auguļa piedāvātajām izmaiņām, taču tai pat laikā uzsverot, ka pabalsti ir pēdējā lieta pēc visām pārmaiņām pārvaldē, kurai var ķerties klāt.
Sēdes laikā Tiesībsarga biroja pārstāve izteica priekšlikumu, ka arī ģimenes valsts pabalstu varētu piešķirt vecākiem atkarībā no ienākumiem, taču komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (TP) sacīja, ka tādā gadījumā šos pabalstus varētu piešķirt un izmaksāt pašvaldības.
Sēdes dalībnieku domas šai jautājumā dalījās, jo, piemēram, Silva Bendrāte (JL) uzsvēra, ka vismaz pagaidām šim pabalstam būtu jāpaliek konstantam.
Augulis arī informēja deputātus, ka LM bija plānojusi atcelt piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta, kā arī atteikties no ģimenes valsts pabalsta izmaksas bērna pirmajā dzīves gadā vai vecumā no 18 gadiem.
Arī šai jautājumā domas dalījās. Ainars Baštiks (LPP/LC) norādīja, ka kaut kādā veidā ir jāstimulē dzimstība Latvijā, bet, ja vecāki zinās par kādām izmaiņām pabalstos, tad visdrīzāk dzimstība šobrīd tikai mazināsies. Valdis Ģīlis (TP) pat izteica domu, ka varbūt šajos sociālajos apstākļos varētu ieviest nodokli ģimenēm, kurām nav bērnu, lai šādā veidā stimulētu dzimstību valstī.