Lai risinātu darbaspēka trūkumu daudzās tautsaimniecības nozarēs, Labklājības ministrija (LM) norāda, ka gan valsts institūcijām, gan arī pašiem darba devējiem ir jāveic kompleksi pasākumi bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū, tajā skaitā jāveicina bezdarbnieku apmācība pie darba devējiem.
"Šobrīd valstī ir izveidojusies paradoksāla situācija, kad neskatoties uz aizvien ievērojamu darbaspēka rezervi, darba devējiem trūkst darba roku. Tomēr radušos situāciju iespējams mainīt tikai vienlīdz aktīvi iesaistoties visām iesaistītajām pusēm – valstij, sociālajiem partneriem un arī pašvaldībām," norāda labklājības ministre Dagnija Staķe.

Viens no galvenajiem uzdevumiem pēc LM speciālistu domām ir pašreizējās bezdarbnieku profesionālās izglītības sistēmas, tajā skaitā bezdarbnieku profesionālās apmācības pilnveidošana, informē ministrijas preses centrā. Tādēļ ministrija ir paredzējusi novirzīt daļu struktūrfondu līdzekļu, lai nākotnē nodrošinātu bezdarbniekiem iespējas mācīties pie darba devēja, nevis tikai izglītības iestādēs, kā līdz šim. Tādējādi darba devējiem tiktu piešķirti līdzekļi, lai viņi paši varētu sagatavot savām vajadzībām atbilstošus speciālistus.

Papildus tam, Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) ir jāpastiprina bezdarbnieku izglītības kvalitātes kontrole, kā arī aktīvāk jāsadarbojas ar darba devējiem, apmācot bezdarbniekus atbilstoši darba devēju praktiskajām vajadzībām. Lai iepriekšminēto varētu realizēt, speciālisti norāda, ka nepieciešamas būtiskas izmaiņas profesionālās izglītības jomu regulējošajos dokumentos.

Staķe uzsver, ka liela nozīme ir arī pašiem darba devējiem, kuriem pašreizējā darbaspēka trūkuma apstākļos ir jākļūst elastīgākiem un aktīvāk jāizmanto NVA reģistrēto bezdarbnieku potenciāls, piedāvājot šiem cilvēkiem piemērotus darba apstākļus un pienācīgu samaksu par paveikto darbu.

"Valsts rokās, protams, ir minimālās darba algas paaugstināšana, tomēr tas ir tikai viens no veidiem kā motivēt cilvēkus iesaistīties darba tirgū. Darba devējiem vairāk ir jāizmanto tādas likumdošanā noteiktās iespējas, kā, piemēram, elastīgāks darba laiks un darbinieku motivēšana, izmantojot nemateriālo atalgojumu," norāda ministre.

Tāpat bezdarbnieku darbā iekārtošanās ir jāskata kontekstā ar reģionālo attīstību un jaunu darba vietu rašanos, jo bezdarbniekiem, īpaši Latgales reģionā, ir apgrūtinoši iekārtoties darbā pēc apmācību beigšanas. Tā, piemēram, Latgales bezdarbniekiem ir iespējas apgūt jaunas profesijas, bet šajā reģionā neveidojas jaunas darba vietas un arī pašu bezdarbnieku ierobežotie finanšu līdzekļi neļauj viņiem būt mobiliem iekšējā darba tirgū.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas jūlija beigās valstī reģistrēti vairāk kā 73 tūkstoši bezdarbnieku un vairāk kā 16 tūkstoši brīvu darba vietu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit