Laikraksts "Diena" ziņoja, ka LNSO trūkst līdzekļu koncertu rīkošanai, jo Tiltiņa neorientējoties orķestra specifikā, nespējot piesaistīt sponsoru un Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursu līdzekļus. Valsts budžeta dotācija sedz mūziķu un administrācijas darbinieku algas, kā arī Lielās ģildes nomas izdevumus. LNSO pašu ieņēmumu plāns šogad paredz nopelnīt 120 000 latu jeb 14% no kopējā budžeta, pērn orķestris pats spēja nopelnīt 21% no kopējā budžeta.
Pašu ieņēmumu plānu LNSO pagaidām esot izpildījis tikai par 53%. Tā kā orķestrim izveidojās konflikts ar bijušo galveno diriģentu Gintu Glinku, nenotika vairāki agrāk plānoti koncerti. Glinka kļuvis par LNSO galveno viesdiriģentu, kuram saglabāta līdzšinējā alga - 3100 latu mēnesī. Kā viesdiriģentam Glinkam ar LNSO sezonā jāsagatavo piecas koncertprogrammas un jānodiriģē septiņi koncerti. Galvenā diriģenta amatā par šādu pašu atalgojumu Glinkam gada laikā bija jāsagatavo 10-12 koncertprogrammas un jānodiriģē 20 LNSO koncerti.
Kultūras ministres preses sekretārs Dainis Miķelsons skaidroja, ka Glinkas līgums par LNSO galveno diriģentu noslēgts līdz 2009.gada 1.jūlijam. Veicot grozījumus par turpmāko galvenā viesdiriģenta pienākumu pildīšanu, līguma termiņš netiek mainīts. Tas ir spēkā līdz 2009.gada 1.jūlijam, bet paredzēts, ka pēc katras koncertsezonas LNSO valdes locekļa personā, ņemot vērā līgumā minētos nosacījumus, var pārskatīt līgumu un lauzt to paredzētajā kārtībā.
Valmieras drāmas teātra finanšu direktore Tiltiņa 19.jūlijā iecelta par LNSO valdes locekļa pienākumu izpildītāju "uz laiku, kamēr konkursā tiks izraudzīts jauns orķestra direktors".
Iepriekšējais LNSO direktors Dālderis 12.jūnijā atbrīvots no ieņemamā amata, jo nespēja "nodrošināt stabilu LNSO darbību un mākslinieciskā vadītāja [Ginta Glinkas] darba apstākļus".
Dālderim arī pārmeta "vienpersonisku un nekoleģiālu māksliniecisko jautājumu izlemšanu". Tā viņa atbrīvošana no amata tika juridiski pamatota ar "darba devēja uzticības zaudēšanu".
Tiltiņa 11.augustā izdeva rīkojumu, kurā noteica, ka "informāciju masu medijiem par LNSO darbību, veiktajām aktivitātēm, attīstību un citiem jautājumiem ir tiesīga sniegt tikai LNSO sabiedrisko attiecību vadītāja Dambe". Visiem LNSO darbiniekiem uzdots jebkura masu mediju pārstāvja jautājumu nosūtīt Dambei. Tiltiņas rīkojums 4.septembrī publiskots Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma".
Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) 6.septembrī izdeva rīkojumu, ar kuru izveidota dienesta izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu un sniegtu atzinumu par Tiltiņas darbību, izdodot rīkojumu par informācijas sniegšanu masu medijiem. Komisija izteica aizrādījumu Tiltiņai "par neprecīza rīkojuma teksta akceptēšanu".
LNSO padomes priekšsēdētājs ir diriģents Andris Vecumnieks. Kultūras ministrija darbam LNSO padomē deleģējusi "Latvijas koncertu" valdes locekli Guntaru Ķirsi un Rīgas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes locekli Māri Bērziņu.
LNSO par saviem pārstāvjiem padomē izraudzījusies skaņu režisoru Kārli Pinni un bijušo Latvijas Nacionālās operas vijolnieci Ilzi Fricsoni, bet Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija darbam LNSO padomē deleģējusi akadēmiskā darba prorektoru Vecumnieku.
LNSO jaunie statūti paredz orķestra padomes izveidi, kurā ar lēmējtiesībām būs pieci locekļi - divi LNSO mūziķu izvirzīti pārstāvji, viens Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un divi KM izvirzīti pārstāvji. Turpmāk orķestra padomei būs tiesības sekot LNSO mākslinieciskajai darbībai, kā arī iepazīties ar visiem valdes lēmumiem un nepieciešamības gadījumā pieprasīt no valdes papildu informāciju.
LNSO un KM vienojusies, ka budžeta plāns, kredītsaistību uzņemšanās, repertuāra plāns, galvenā diriģenta apstiprināšana un atlaišana, kā arī citi būtiski administratīvi un mākslinieciski jautājumi valdei būs jāsaskaņo ar LNSO padomi.