Kā stāsta Traubergs, šonedēļ LNT vēl paredzēta tikšanās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Nav saņemta konkrēta atbilde no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. LNT kopā ar Latvijas Raidorganizācijas asociāciju tuvākajā laikā plāno tikties arī ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) vai citiem augsta līmeņa politiķiem.
Paralēli notiek gatavošanās piketam pie Ministru kabineta vai Saeimas, kas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā, ko paredzēts pastiprināt, nepārraidot ziņu izlaidumus.
Precīzu laiku, kad LNT pieņems lēmumu par palikšanu vai iziešanu no nacionālās apraides, kļūstot par maksas kanālu, Traubergs vēl neprognozē.
LNT pārdošanas direktors norāda, ka patlaban vairs nav izdevīgi būt nacionālajam kanālam, jo izmaksas par papildus sasniegtajiem aptuveni 10% auditorijas ir neadekvāti lielas pret kopējiem ieņēmumiem, kas samazinājušies uz pusi.
"Tirgus patlaban segmentējas un nevaram palikt vecajā modelī. Nacionālās televīzijas ideja kā tāda Latvijā ir bankrotējusi - to var uzturēt tikai valsts, ja tas tai ir nepieciešams. Telekompānijām jāizšķiras - vai turpināt investēt apraidē un palikt uz vietas, vai iet uz priekšu un attīstīties. Tirgus konkurence, kas ir Latvijā, liek sevi pilnveidot un attīstīties. Tas ir ļoti labi, bet tajā pašā laikā - "TV3" pirms krīzes paspēja attīstīt kanālu "TV6", bet LNT Latvijas Mūzikas kanālu (LMK) nepaspēja. Tomēr to turpinājām uzturēt un patlaban esam sākuši atkal pamazām ieguldīt LMK attīstībā," sacīja Traubergs.
Viņš skaidro, ka trīs gadu laikā situācija televīzijas tirgū ir ļoti mainījusies, ko ietekmējusi gan tehnoloģiju attīstība, gan citu ārvalstu kanālu ienākšanas tirgū un nacionālajai apraidei vairs nav nekāda ekonomiskā pamatojuma.
"Ja reklāmas tirgus attīstītos un augtu, šogad sasniedzot vismaz divciparu skaitli, varbūt kādu laiku varētu izdzīvot un auditorijas aptveramībā varētu atmaksāties. Bet ne patlaban," sacīja Traubergs.
Jau ziņots, ka telekompānija "TV3" pieņēmusi lēmumu nākamgad pārtraukt raidīt nacionālajā apraidē un kļūt par maksas kanālu, savukārt telekompānija LNT par šādu iespēju vēl lemj.
Galvenie "TV3" bezmaksas ētera pamešanas iemesli saistīti gan ar nevienlīdzīgo konkurenci ar citiem kanāliem, gan sabiedriskās televīzijas reklāmas tirgus kropļošanu, gan skatītāju lielāku pieprasījums pēc vietējā ražojuma produkcijas.
Par nacionālo apraidi četri nacionālie kanāli - Latvijas Televīzijas abi kanāli, LNT un "TV3" - ciparu virszemes televīzijas ieviesējam Latvijā SIA "Lattelecom" gadā maksā katrs 650 000 latu.
Pērn telekompānija AS "Latvijas Nacionālā televīzija" strādāja ar 809 129 latu zaudējumiem, kas, salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājušies par 28%, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA "Lursoft" informācija. LNT zaudējumi 2009.gadā bija 1,12 miljoni latu.
Telekompānijas apgrozījums pagājušajā gadā samazinājies par 165 624 latiem un kopumā bija 7,98 miljoni latu.
2008.gadā LNT strādāja ar peļņu 154 939 latu apmērā, un tā apgrozījums bija 11 miljoni latu.
Telekompānijas LNT īpašnieks ir AS "Neatkarīgie nacionālie mediji", kuras padomes priekšsēdētājs ir telekompānijas LNT dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis.
Saskaņā ar tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" apkopoto informāciju otrs vairāk skatītais kanāls oktobrī ir LNT, kura skatīšanās laika daļa bija 12,4%.