Kā ziņo raidījums, likuma izmaiņas tikai tagad nonākušas Saeimas Cilvēktiesību komisijas darba kārtībā, lai gan jau vasarā tika sagatavots priekšlikums, ka bēgļiem, lai turpmāk saņemtu pabalstu, reizi mēnesī ir jāierodas Nodarbinātības valsts aģentūrā un ar to jāsadarbojas, mācoties latviešu valodu un meklējot darbu.
Sākotnēji bija plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 1. janvārī, taču tagad Iekšlietu ministrijā (IeM) prognozē, ka jaunais regulējums stāsies spēkā, visticamāk, nākamā gada vasarā. Tas nozīme, ka vēl septiņus mēnešus bēgļa pabalstu valsts turpinās maksāt arī tiem, kuri Latviju ir pametuši. Un tāda ir liela daļa no bēgļiem, kuri "Muceniekos" bija uzņemti no Grieķijas, Itālijas un Turcijas nometnēm.
Vērtējot izmaiņas likumā, komisija secināja, ka tās ir nekvalitatīvas, tāpēc atteicās likumu pieņemt steidzamības kārtā.
"Jautājums, kāpēc tas nebija ātrāk, šis likumdošanas noregulējums, tas tiešām rada šobrīd problēmas. Jo deputāti sprieda par to, ka ir pietiekoši daudz vēl šobrīd pat neatrisināti jautājumi Ministru kabineta sagatavotajā likumprojektā. Un tāpēc nepiešķīra šim jautājumam steidzamību," LNT skaidroja Cilvēktiesību komisijas vadītājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).
Savukārt ministrija norāda, ka priekšlikumu saskaņošana ieilga valdībā.
"Bija diezgan sarežģīta un ilgstoša saskaņošanas procedūra. Mums bija iebildumi arī no Tieslietu ministrijas, kas lūdza precizēt un izskaidrot vairākus jautājumus, kas nebija saprotami," skaidroja IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.
Bēgļa pabalsts tiek maksāts vienu gadu. Mēnesī tie ir 139 eiro par pirmo cilvēku ģimenē un 97 eiro par katru nākamo. Latvija līdz šim uzņēmusi 154 cilvēkus no kopumā 531 bēgļa, kuriem divu gadu laikā valsts apņēmusies sniegt patvērumu. Taču, kā liecina pieredze, no bēgļu nometnēm pārvietotās personas, saņemot bēgļa statusu, izmanto tiesības brīvi ceļot un Latviju pamet. Cik daudz bēgļu pabalstu saņem ārpus Latvijas, netiek uzskaitīts.
