Lobēšanas likumā plaši definēs interešu pārstāvības jēdzienu
Foto: LETA

Jaunizstrādātajā Interešu pārstāvības atklātības jeb tā dēvētajā lobēšanas likumā ļoti plaši definēts interešu pārstāvības jēdziens, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde norādīja parlamenta deputāte un darba grupas lobēšanas atklātības likuma izstrādei vadītāja Inese Voika (AP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Likuma izpratnē, interešu pārstāvība ir jebkāda privātpersonas tieša vai netieša saziņa ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publiska lēmuma ierosināšanu, pieņemšanu vai piemērošanu.

Savukārt par interešu pārstāvību nav uzskatāma saziņa, kuras mērķis ir informācijas iegūšana vai apmaiņa, publiskās varas pārstāvju tikšanās un saziņa ar politisko partiju pārstāvjiem politisko diskusiju ietvarā.

Par interešu pārstāvību netiks uzskatīta arī deputāta tikšanās un saziņa ar vēlētāju, zvērinātu advokātu darbība, sniedzot juridisku palīdzību, diplomātiskā un konsulārā dienesta amata pienākumu veikšana un profesionālu konsultantu darbība, ciktāl tās mērķis nav publiskās varas lēmumu izstrādes, pieņemšanas vai īstenošanas procesu ietekmēšana.

Arī jebkuru personu saziņa vai pārstāvība saistībā ar administratīvu procesu iestādē, tiesvedību vai samierināšanas vai starpniecības procedūru netiks uzskatīta par interešu pārstāvību. Tāpat šajā jēdzienā netiek ietverta saziņa ar publiskās varas iestādēm vai to pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju un lai saņemtu informāciju, ieskaitot preses un citu masu informācijas līdzekļu informācijas pieprasījumus.

Voika norādīja, ka tas ir likumprojekta centrālais jēdziens. Tas veidots pēc iespējas plašāks un visaptverošāks, lai varētu redzēt, kur interešu pārstāvība notiek pēc būtības.

Likumā paredzēts noteikt, ka interešu pārstāvjiem būs jāreģistrējas, ja tie sistēmiski, vismaz trīs reizes gadā, īstenos interešu pārstāvību.

Reģistrācija varēs notikt divu nedēļu laikā no dienas, kad interešu pārstāvis kvalificējas sistēmiskai interešu pārstāvībai, tātad pēc saziņas ar publiskās varas pārstāvi.

Par pārstāvētajām interesēm pirmajās reizēs būs jāziņo publiskās varas pārstāvim interešu pārstāvības reģistrā.

Interešu pārstāvības reģistrā būs jānorāda tikai tās ziņas, kuras vēl nav iesniegtas un reģistrētas jebkurā no Uzņēmumu reģistra uzturētajiem reģistriem.

Likums noteiks, ka reģistrā reģistrētiem interešu pārstāvjiem būs jānodrošina iespēju labprātīgi deklarēt ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm, kamēr tas nav noteikts obligāti.

Ikvienam būs tiesības bez maksas iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.

Pienākums nodrošināt informāciju un uzturēt Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu ar likumprojektu tiks uzticēts Ministru kabinetam, kam būs jāizstrādā attiecīgs regulējums kopējas informatīvas sistēmai.

Interešu pārstāvim būs pienākums atturēties no apzināti nepatiesas informācijas sniegšanas, no acīmredzami pretrunīgu interešu pārstāvības, no solīšanas, ka tas panāks konkrētu iestādes rīcību vai lēmumu.

Likumā paredzēts aizliegt kādam no interešu pārstāvjiem nodrošināt īpašas priekšrocības, pieņemt no interešu pārstāvja vai privātpersonas, kuras interesēs tas darbojas, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus savām vai citu personu vajadzībām.

Tāpat amatpersonām būs aizliegts izmantot dienesta stāvokli un personiskos kontaktus, lai kādam no interešu pārstāvjiem nodrošinātu ekskluzīvu piekļuvi amatpersonām, kuras ir atbildīgas par interešu pārstāvja vai tā pārstāvamās personas interesēs esošo lēmumu izstrādi vai pieņemšanu, kā arī maldināt interešu pārstāvi, radot iespaidu par iespēju nodrošināt ekskluzīvu piekļuvi amatpersonām vai iespēju ietekmēt to rīcību.

Amatpersonām būs aizliegts lūgt interešu pārstāvi materiāli atbalstīt to publiskās varas iestādi, kurā viņš ir nodarbināts, vai par tās līdzekļiem rīkot pasākumus.

Kā vēstīts, plānots, ka lobēšanas atklātības likums noteiks ietvaru sabiedrības interesēs balstītu lēmumu pieņemšanai un interešu aizstāvju komunikācijai ar lēmumu pieņēmējiem, kā arī nodrošinās atklātību varas institūciju lēmumu pieņemšanas procesam. Latviju par šāda regulējuma trūkumu iepriekš vairākkārt kritizējušas starptautiskās institūcijas.

Likums nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu, interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumus un darbības ierobežojumus interešu pārstāvības procesā.

Likumprojekts paredz atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu un likuma pārkāpšanu. Likumprojekts nosaka arī interešu pārstāvības procesa dalībnieku darbības pamatprincipus un uzraudzību pār likuma mērķu sasniegšanu.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Inese Voika Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form