Delfi

Valdība pirmdien konceptuāli atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinājumu noteikt lobēšanas tiesisku reglamentāciju, ieviešot iestādēs ētikas kodeksu un padarot informāciju par lobētājiem publisku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
KNAB izstrādātajā koncepcijā tika piedāvāts veidot speciālu lobēšanas likumu vai noteikt lobēšanas pamatprincipus saistībā ar lobētāju priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību. Valdība atbalstīja trešo KNAB piedāvāto variantu, kas paredz lobēšanu noteikt ētikas kodeksos.

Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 1.novembrim būs jānodrošina ētikas normu izstrādi atbilstoši koncepcijas prasībām amatpersonām.

KNAB koncepcijā norāda, ka valdības izvēlētais variants neparedz normatīvajos aktos noteikt, kas ir lobēšana un lobētāji, tādējādi neveicinot vienotu izpratni par šo jēdzienu, apgrūtinās lobēšanas nošķiršanu no neatļautiem valsts amatpersonas ietekmēšanas veidiem. Tāpat ne vienmēr būs nodrošināta informācija par to, kādas personas ir mēģinājušas ietekmēt konkrētu lēmumu pieņemšanas gaitu, jo nepastāvēs lobētāju reģistrs. Netiks noteikti papildus pienākumi privātpersonām - reģistrēšanās lobētāju reģistrā un informācijas aktualizēšana

Atbalstītais variants paredz, ka lobēšanas atklātības pamatprincipu nodrošināšana iestāžu ētikas kodeksos. Ja lobēšanas reglamentāciju nenosaka normatīvajos aktos un attiecīgi neveido lobētāju reģistru, tad daļēju informācijas atklātību un lēmumu pieņemšanas procesa godprātīgumu iespējams panākt, ētiskas lobēšanas pamatprincipus un pieļaujamās valsts amatpersonu ietekmēšanas formas nosakot katras valsts vai pašvaldību institūcijas atsevišķajā vai publiskās varas subjektu kopējā ētikas kodeksā.

Koncepcija paredz, ka valsts amatpersonām ir pienākums publiskot informāciju par lobētāju un personu, kuru lobētājs pārstāv, konkrēta lēmuma sagatavošanas process, saistībā ar kuru notiek lobēšana (ja nav norādīts, tad publiskās varas subjektam jānorāda joma, uz kuru priekšlikums vērsts) un konsultācijas ar lobētājiem (konsultatīvā padome, darba grupa vai cits veids) un to veikšanas pamatojums).

Tāpat amatpersonām publiski jāatklāj (informācijas ievietošana www.vid.gov.lv) informācija par savām un savu ģimenes locekļu ekonomiskajām interesēm, ja tās ir vai varētu būt saistītas ar amata pienākumu pildīšanu; amatpersonām ir pienākums atstatīt sevi no amata pienākumu pildīšanas vai lēmuma pieņemšanas procesa situācijās, kad pieņemtais vai gatavotais lēmums var ietekmēt vai var radīt aizdomas, ka tas tiek ietekmētas: amatpersonas vai tās ģimenes locekļu personiskās vai mantiskās intereses, organizācijas, ar kuru valsts amatpersona ir saistīta, vai tās sponsoru mantiskās intereses.

Amatpersonām jānodrošina, ka visiem lobētājiem, kas ir ieinteresēti konkrētā jautājuma izlemšanā, ir dotas vienlīdzīgas iespējas tikties ar lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem un saņemt nepieciešamo informāciju.

Valsts amatpersonai ir aizliegts neievērojot vienlīdzības principu, kādam no lobētājiem nodrošināt īpašas priekšrocības, ja vien to īpaši neparedz tiesību akts vai līgums, salīdzinot ar citām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā vienu no lobētājiem īpaši informējot par viņu interesējošo jautājumu loku, nodrošinot piekļuvi lēmuma pieņēmējiem vai citus labumus.

Tāpat aizliegts pieņemt no lobētāja vai organizācijas, kas algo lobētāju, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus savām vai ģimenes locekļu vajadzībām vai arī organizācijai, ar ko viņš ir saistīts. Ar citiem labumiem tiek saprasti arī transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumu un dzērienu apmaksa vai jebkāda cita veida materiālie labumi.

Amatpersonām arī aizliegts maldināt lobētāju, radot iespaidu, ka valsts amatpersona var nodrošināt viņam piekļuvi valdības locekļiem vai augstākstāvošām amatpersonām vai arī ietekmēt viņu pieņemto lēmumu.

Šādas normas, kas tiktu iekļautas iestāžu ētikas kodeksos, veicinātu valsts amatpersonu ētisku rīcību, kontaktējoties ar lobētājiem, bet neattiektos uz lobētāju rīcību.

Atsevišķi iespējams izveidot ētikas kodeksu lobētājiem, kas vērsts uz godprātīgas rīcības veicināšanu saskarsmē ar publiskās varas subjektiem. Tomēr šāda ētikas kodeksa izveidošana iespējama, tikai lobētājiem pašiem brīvprātīgi apvienojoties un izstrādājot nozari reglamentējošos normatīvos aktus, norādīts KNAB koncepcijā.

Šī modeļa ieviešanai neieciešamas izmaiņas vairākos normatīvajos aktos.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form