Loginova pozīcijas: izmaiņas brīvostas pārvaldībā vērtēs atbilstoši Pasaules Bankas ieteikumiem
Foto: F64

Iespējamās izmaiņas Rīgas brīvostas pārvaldībā, tostarp valsts un pašvaldības spēku samēros ostas pārraudzībā vērtēs atbilstoši Pasaules Bankas (PB) pētījuma atziņām par Latvijas ostu darbu. Lai arī pētījums sagaidāms jūnija beigās, pirmos pētījuma rezultātus varētu saņemt jau aprīļa nogalē, portālam "Delfi" pastāstīja Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Diskusijas par nepieciešamām izmaiņām ostu pārvaldībā pēdējās pāris nedēļās uzbangojušas pēc tam, kad Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatēja, ka Rīgas brīvostā laikā no 2009. līdz 2011. gadam neatbilstošas un nesaimnieciskas rīcības rezultātā radīti zaudējumi vai nepamatotas rīcības ar finanšu līdzekļiem kopsummā par vairāk nekā 41 miljonu latu. Tomēr Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs vismaz pašlaik par to atbildību nenes un palika savā amatā arī pēc valdes balsojuma ārkārtas sēdē, lai gan par viņa atbrīvošanu no amata iestājās visi četri valsts pārstāvji valdē, taču pret nobalsoja četri pārstāvji no pašvaldības. Lai pieņemtu kādu lēmumu valdē "par" būtu jānobalso pieciem valdes locekļiem.

Čigāne sacīja – ātrs risinājums, kā "tikt vaļā no šīs problēmas", būtu palielināt brīvostas valdē valsts pārstāvju skaitu, sasaukt ārkārtas sēdi un nobalsot par Loginova atbrīvošanu no amata, tomēr šāds scenārijs nav nopietni apsvērts, jo ostu pārvaldības modeļa maiņa būtu jāvērtē plašāk.

Vispirms jāsagaida no valsts budžeta apmaksāto Pasaules Bankas ziņojumu par Latvijas ostu attīstību un pārvaldību, situāciju un problēmām tajās, un atbilstoši pētījuma rezultātiem būs jādiskutē par nepieciešamām izmaiņām ostu, tostarp Rīgas brīvostas, pārvaldībā un uzraudzībā, sacīja Čigāne.

Pēc deputātes teiktā, jāņem vērā ārvalstu pieredze un dažādi risinājumi, ka ostas pilnībā pārvalda valsts vai pašvaldība. Savukārt regulējums, kāds noteikts attiecībā uz Rīgas brīvostu, kad valsti un Rīgas domi pārstāv vienāds valdes locekļu skaits, "absolūti buksē", pauda Čigāne, norādot, ka "sajūta ir tāda, ka gandrīz visiem valdes locekļiem ar ostas pārvaldnieku [Loginovu] ir grūti sastrādāties".

Arī Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Demiters portālam "Delfi" teica, ka pēc Lieldienām frakcija diskutēs par ostas pārvaldības izmaiņām. Demiters šo problēmu salīdzināja ar situāciju, kad kādam uzņēmumam ir divi īpašnieki, kuri nespēj vienoties par uzņēmuma nākotni.

"Tas ir strupceļš," pauda deputāts, atzīstot, ka Ostu likumā jau "iedīglī ir pretruna", ka Rīgas brīvostas valdē valsti un pašvaldību pārstāv vienāds cilvēku skaits, līdz ar to strīdīgās situācijās ir neiespējami virzīt kādu kopīgu risinājumu.

RP deputāts uzskata, ka šim jautājumu būtu jāvērtē visiem koalīcijas partneriem, jo šī nav šauras interešu grupas problēma – atbilstoši sabiedriskās domas aptaujām vairāk nekā 60% iedzīvotāju šķiet, ka saistībā ar 41 miljona latu nesamērīgu izlietošanu Rīgas brīvostā pašlaik atbildību nenes neviens.

Savukārt Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) uzskata, ka četru valsts un četru Rīgas domes pārstāvju darbs Rīgas brīvostas valdē ir ļoti pareizs un izsvērts modelis, jo "valstij un pašvaldībām vienmēr ir jāsadarbojas". Uzsvērt vienu "absolūto taisnību" vienai vai otrai pusei ir bērnišķīga pieeja, uzskata politiķis.

Valstij un pašvaldībai arī līdzvērtīgi jāsadarbojas Rīgas brīvostas pārvaldībā, kura atrodas pašvaldības teritorijā, un "vismaz pagaidām kravas pa gaisu nelido" - tās, piemēram, jāpiegādā pa dzelzceļu, ko pārrauga Satiksmes ministrija, teica Ameriks.

Viņš arī uzsvēra, ka visi valdes lēmumi arī Valsts kontroles revīzijas laikā - no 2009. līdz 2011.gadam - lielākoties bijuši vienbalsīgi un valde allaž centusies panākt konsensu par visiem lemjamajiem jautājumiem. Pašlaik valdes darbs izrādījies nederīgs tieši pēc Reformu partijas izteikumiem, paužot, ka "ostās ir nekārtības".

"Ostas ir pēdējā Latvijas bagātība. Pakļaut to vienas partijas pašapliecināšanās vēlmēm vienkārši nav pieļaujams. Rīgā osta ir kā Liepājā "Metalurgs" ["Liepājas metalurgs"]," teica Ameriks. Viņš uzsvēra, ka Rīgas brīvostas panākumus un valdes darbu apliecina arī tas, ka "Rīgas osta ir priekšā Tallinai un Klaipēdai".

Savukārt par VK revīzijā konstatēto un ostas pārvaldnieka Loginova iespējamo atbildību viņš piebilda, ka savu vārdu jāsaka prokuratūrai, jo "Valsts kontrole nav augstākā patiesības instance Latvijā, pēc kuras teiktā Loginovam būtu jāuzmauc maiss galvā un jāiemet Daugavā," izteicās Ameriks.

Jau vēstīts, ka pirmdien ārkārtas sēdē balsojumā Brīvostas valde nolēma, ka Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs paliks savā amatā. Līdz ar to ir izgāzies valsts pārstāvju rosinātais mēģinājums atcelt ilggadējo brīvostas vadītāju. Sākotnēji uz to aicināja vides ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), taču pieprasījumu sasaukt ārkārtas sēdi iesniedza brīvostas valdes loceklis Ēriks Škapars ( V).

Lemt par Loginova atbilstību amatam bija pieprasījuši četri brīvostas valdes locekļi – valsts pārstāvji Rīgas ostas valdē Inga Antāne (RP), kura pārstāv Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Škapars, kuru virzījusi Finanšu ministrija, Ģirts Greiškalns, kurš pārstāv Ekonomikas ministriju, kā arī Džineta Innusa, kura pārstāv Satiksmes ministriju. Viņi arī balsoja par Loginova atbrīvošanu.

Savukārt pret balsoja Rīgas domes pārstāvji brīvostas valdē - Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un domes deputāti Mihails Kameņeckis (SC) un Vadims Jerošenko (SC), kuri arī vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pēc iespējas ātrāk izvērtēt, cik pamatoti un korekti ir Valsts kontroles pārmetumi par Rīgas brīvostas radītajiem zaudējumiem vai nepamatoto rīcību ar finanšu līdzekļiem kopsummā par vairāk nekā 41 miljonu latu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Leonīds Loginovs Rīgas brīvosta Rīgas osta Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form