Premjerministra Māra Kučinska (ZZS) vadīto valdību līdz šim pametis viens ministrs – Guntis Belēvičs. Par viņa aiziešanas iemeslu gan nekļuva demisijas pieprasījums, bet gan tas, ka ministrs tika pieķerts melos. Demisijas pieprasījumi gan sašūpojuši arī vairāku citu valdības ministru krēslus. Portāls "Delfi" piedāvā atcerēties, kurš ministrs un kā saniknojis konkurentus un nozari.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 13. janvārī nolēma uzticēt premjera pienākumus Kučinskim. Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši šo politiķi. Viņš skaidroja, ka ir runājis ar daudziem iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuri izskanējuši "gan publiski, gan ne tik publiski".
Balsojums par valdību Saeimā notika 11. februārī. Par zemkopības ministru apstiprināja Jāni Dūklavu (ZZS), par aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS), par veselības ministru Belēviču, par finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) un par satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS).
Savukārt ārlietu ministra posteni ieguva Edgars Rinkēvičs (V), par iekšlietu ministru kļuva Rihards Kozlovsks (V), par ekonomikas ministru un premjera biedru – Arvils Ašeradens (V), izglītības un zinātnes ministra postenī stājās Kārlis Šadurskis (V) un par labklājības ministru kļuva Jānis Reirs (V).
Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru tika apstiprināts Kaspars Gerhards (NA), par tieslietu ministru – Dzintars Rasnačs (NA) un par kultūras ministri – Dace Melbārde (NA).
Kopš darba sākšanas valdībā mainījies viens ministrs – Belēviča vietā nākusi pie partijām nepiederošā Anda Čakša, tomēr valdības darbu šī nepilna gada laikā ir pārsteigušas vairāki demisiju pieprasījumi.
Martā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētājs Pēteris Apinis norādīja, ka ir atsevišķas ārstu grupas, kas sākušas parakstu vākšanu veselības ministra Belēviča demisijas pieprasīšanai. Viņš gan neatklājas kuras, tikai paskaidroja, ka viņa pārstāvētā biedrība tā nav.
Sarakstus nesagaidot, Belēvičs jūnijā demisionēja pats. Viņš 10. jūnijā iesniedza demisijas rakstu Kučinskim.
Krēslu viņam nācās zaudēt pēc meliem par aizdomīgas pumpas dēļ ārpus kārtas veiktu manipulāciju Latvijas Onkoloģijas centrā.
Sākotnēji Belēvičs noliedza, ka būtu ārstējies Onkoloģijas centrā, bet pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja intereses atzina, ka viņam veikta sīka manipulācija, par kuru viņš nav maksājis, tādējādi kļūstot par "kreiso pacientu". Vēlāk Belēvičs nolika arī Saeimas deputāta mandātu.
Aprīlī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) paziņoja, ka drīzumā sasauks ārkārtas padomes sēdi, kurā lems par neuzticības izteikšanu premjerministram Kučinskim.
Maijā LVSADA padome nolēma aicināt Saeimu vērtēt Kučinska atbilstību ieņemamajam amatam, bet par turpmāko darbību lemt LVSADA ārkārtas padomes sēdē. LVSADA padome rudenī lēma rīkot divas protesta akcijas.
Savukārt Kučinskis, komentējot paziņojumu par iespējamu neuzticības izteikšanu, pauda, ka ar demisijas pieprasījumu viņu nobaidīt nevarēs.
Maija sākumā vairākas nevalstiskās organizācijas prasīja tieslietu ministra Rasnača demisiju, lūdzot premjeru izvērtēt Rasnača atbilstību amatam. Organizācijas neapmierināja Rasnača darbošanās tieslietu ministra amatā.
Organizāciju vidū bija gan resursu centrs sievietēm "Marta", gan lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka".
Nevalstiskās organizācijas kritiski vērtēja Rasnača līdz šim paveikto darbu, arī tā dēvētās Stambulas konvencijas parakstīšanas novilcināšanu.
Rasnaču pamest amatu aicināja arī publicists Ilmārs Šlāpins.
Tieslietu ministrs pēc tam ziņu aģentūrai LETA pauda, ka pieprasīt viņa demisiju ir nevalstisko organizāciju tiesības. Tāpat Rasnačs norādīja, ka gadījumā, ja kāds paustu "sociāli kreisu ideoloģiju vai galēji liberālu ideoloģiju", viņš arī iestātos par tāda ministra demisiju.
Oktobrī desmit partijas "Saskaņa" deputāti parakstīja un iesniedza Saeimas prezidijā izglītības un zinātnes ministra Šadurska demisijas pieprasījumu.
"Saskaņas" deputātus neapmierināja pedagogu algu reformas izgāšanās, kā arī "nelojālo skolotāju" grozījumi Izglītības likumā.
Ministrs gan uzstāja, ka demisijas pieprasījumam nav nekāda sakara ar viņa un Izglītības un zinātnes ministrijas darba kvalitāti, kā arī reformām. Šadurskis pieļāva, ka "Saskaņa" iestājas par nelojāliem skolotājiem, tāpēc pretojas grozījumiem.
Saeimas vairākums "Saskaņas" pieprasījumu neatbalstīja.
Pēdējie no demisiju pieprasījumiem sekoja pēc nākamā gada valsts budžeta likuma pieņemšanas. 15. decembrī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimas prezidijā iesniedza finanšu ministres Reiznieces-Ozolas un labklājības ministra Reira demisiju pieprasījumus.
LRA Saeimas frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars demisijas pieprasījumu iepriekš pamatoja ar haosu nodokļu jomā un pirmsvēlēšanu solījumu nepildīšanu. Tāpat viņš ministrus vainoja Latvijas uzņēmēju konkurētspējas mazināšanā un mazo uzņēmēju darbības destabilizācijā.
Bijušā finanšu ministra Reira demisija tika pieprasīta, ņemot vērā, ka jau iepriekšējās valdības laikā tika pieņemti lēmumi, kas bija pretrunā ar Latvijas iedzīvotāju interesēm un iepriekš solīto.
Reizniece-Ozola aizstāvēja šogad Finanšu ministrijā paveikto. Viņa akcentēja gan to, ka nākamgad tiks ierobežota ēnu ekonomika dažādās jomās, gan to, kā veicies ar Eiropas Savienības fondu apgūšanu.
Savukārt Reirs par demisijas pieprasījumu no Saeimas tribīnes neizteicās.
Arī šos demisiju pieprasījumus Saeimas vairākums neatbalstīja.