Loskutovu atceļ no amata (papildināts)

Saeimas sēde svētdien, 29.jūnijā

Par Loskutova atbrīvošanu no amata balsoja 52 deputāti, pret 40.

Simtiem iedzīvotāju, kas svētdien vairāk nekā deviņas stundas dežūrēja pie Saeimas ēkas, jaunumus par KNAB vadītāja atcelšanu uzzināja no partijas "Pilsoniskā savienība" deputātes Sandras Kalnietes. Informāciju par Loskutova atcelšanu piketētāji sagaidīja skandējot "Atlaist Saeimu!" un svilpjot.

Lai arī Saeimas sēde turpinājās, tūlīt pēc balsojuma par KNAB vadītāja atcelšanu, parlamentu apsardzes pavadībā pameta arī ekspremjers Aigars Kalvītis. Viņu pavadīja septiņi policisti, taču divas vecāka gadagājuma sievietes pamanījušas premjera aiziešanu. Abas sievietes, kuras vēlējās palikt anonīmas, portālam "Delfi" pastāstīja, ka bijušo premjeru pie durvīm gaidījusi automašīna un viņas tik vien paspējušas, kā vien nokliegties "Cūka!" pirms auto durvis aizcirtās ciet un mašīna pametusi notikumu vietu. Abas piketētājas pauda nožēlu, ka politiķis tā mūkot no iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka iepriekš, Kalvītim ierodoties Saeimā pa sānu durvīm, protestētāji bija viņam sagatavojuši nātru pušķi, kas viņu sagaidīja arī promejot.

Partijas "Jaunais laiks" (JL) līderis Einārs Repše svētdien debatēs norādīja, ka JL sākotnēji neatbalstīja Loskutova iecelšanu, taču Loskutovs ar savu darbu izpelnījies lielas tautas daļas cieņu. "Tas [KNAB] ir izveidojies par vienīgo spēku Latvijā, kas reāli cīnās pret korupciju," pauda Repše

"Nav runa par Alekseju Loskutovu, bet gan par KNAB neatkarību un darba turpināšanu," sacīja Repše.

"Pilsoniskās sabiedrības' deputāts Kārlis Šadurskis norādīja, ka savulaik bija kļūdījies, asi kritizējot Loskutova iecelšanu amatā, taču "par cilvēku esot jāspriež pēc viņa darbiem," tādēļ viņš atvainojās Loskutovam.

Šadurskis uzsvēra, ka lēmumprojekts par Loskutova atcelšanu ir prettiesisks, jo tas iesniegts tikai svētdienā un deputātiem nav bijusi iespēja ar to iepazīties, turklāt tajā arī neesot norādīts Loskutova pārkāpums. Tāpat Šadurskis pauda viedokli, ka interešu konflikta dēļ par šo lēmumprojektu nevar balsot vairāki Saeimas deputāti, par kuriem Loskutovs pieņēmis lēmumu administratīvo pārkāpumu lietā.

Arī apvienības "Saskaņas centrs" deputāts Valērijs Agešins pauda viedokli, ka Loskutova darbu vajadzēja vērtēt kopumā. "Cilvēks, kas ar panākumiem strādājis korpucijas apkarošanā, nevar tikt atbrīvots no amata, turklāt pirms vēl nav līdz galam izmeklēti naudas pazušanas apstākļi," pauda Agešins.

"KNAB ir institūcija, kurai Latvijas iedzīvotāji uzticas. KNAB priekšnieka atbrīvošana ir politisks lēmums," sacīja Agešins.

Savukārt Tautas partijas deputāts Māris Kučinskis svētdien Saeimas sēdē uzskaitīja vairākas Loskutova neizdarības: Valsts kontroles aizrādījumu neievērošanu, iekšējās kontroles sistēmas neizveidošanu un citas.

"Kas vēl bija jāizdara birojā, lai šī biroja vai citas iestādes vadītājs būtu atbildīgs par notikušo?" vaicāja Kučinskis.

"Ja mēs šodien par šādiem pārkāpumiem nenobalsotu par iestādes vadītāja atbrīvošanu, kā mēs varēsim līdzīgos gadījumos vērsties pret jebkuriem šādiem pārkāpumiem?" pauda Kučinskis, norādot, ka "šobrīd Loskutova jautājums pacelts simbola līmenī", atgādinot, ka "revolūcijas vārdā var darīt visu".

Kučinskis aicināja nepolitizēt šo jautājumu un skatīt to pēc būtības. "Mēs kopā domāsim par jaunu vadītāju, neviens nevēršas pret biroju vai cīņu pret korupciju," pauda Kučinskis.

"Viņš ir kā pašapmierināts runcis," raksturojot Loskutovu, svētdien sacīja TP deputāts Vents Armands Krauklis, kurš kritizēja Loskutovu par bezdarbību. Viņš arī pārmeta ne vien komisijas iepriekš atklātos pārkāpumus KNAB, bet arī kopumā negatīvi vērtēja Loskutova paveikto, norādot uz pretrunīgiem lēmumiem un piekasīšanos sīkumiem, bet nevis "reālai korupcijas apkarošanai".

TB/LNNK deputāts Dzintars Rasnačs svētdien norādīja, ka Loskutovs deputātus izmantojis "kā sava blefa ķīlniekus", pārmetot viņiem prettiesku lēmumu pieņemšanu. Rasnačs skaidroja, ka uz deputātiem neattiecoties ierobežojumi par interešu konflikta novēršanu šādu lēmumu pieņemšanā, līdz ar to pārmetumi esot nepamatoti.

Tāpat Rasnačs uzskata, ka Loskutovs "blefo par neiešanu politikā vismaz divus gadus", jo viņam esot iespēja iestāties partijā, kuras finanšu datus KNAB viņa vadības laikā nav pārbaudījis, un šādas partijas esot - "Pilsoniskā savienība" un "Cita politika".

Jau vēstīts, ka valdība 18. jūnijā ārkārtas sēdē, iepazīstoties ar speciāli izveidotās komisijas atzinumu, bez ilgām debatēm, atturoties tikai vienam ministram, nolēma ieteikt Saeimai atlaist Loskutovu.

Loskutova atbilstības amatam izvērtēšanas komisija iepriekš secinājusi, ka Loskutovs, neievērojot pērnā gada Valsts kontroles aizrādījumus un iepriekšējās komisijas ieteikumus, ar savu bezdarbību pieļāvis naudas pazušanu. Pēc komisijas domām Loskutovs pieļāvis KNAB likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārkāpumus. Pats Loskutovs komisijas secinājumiem nepiekrīt un joprojām neuzskata, ka būtu pelnījis atlaišanu.

Vēl pirms komisijas darba pabeigšanas aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) paziņoja, ka komisijas darbs ir formāls, konceptuāls lēmums par Loskutova atcelšanu esot jau pieņemts. Tas, kā arī KNAB naudas pazušanas apstākļi medijos izraisījuši minējumus par iespējamo provokāciju, jo TP vecbiedrs Gundars Bērziņš par KNAB pazudušās naudas apjomiem presē izteicās krietni ātrāk, nekā to konstatēja Ģenerālprokuratūra.

Nepilna gada laikā šis bija otrais, šoreiz veiksmīgs mēģinājums atcelt Loskutovu.

Pirmo reizi vēl Aigara Kalvīša (TP) vadītā valdība vēlējās atbrīvot Loskutovu no amata pērnā gada rudenī. Toreiz par iemeslu kalpoja Valsts kontroles atzinums par nepilnībām grāmatvedībā un operatīvo līdzekļu uzskaite. Toreiz gan pati valsts kontroliere Inguna Sudraba paudusi, ka Loskutovam jādod iespēja atklātos pārkāpumus novērst. Taču valdība izveidoja Maizīša vadītu komisiju, ko uzskatīja par pirmo soli Loskutova atlaišanai. Lai gan komisija toreiz nedeva skaidru atbildi, valdība lēma Loskutovu atlaist.Gala lēmums par Loskutova atlaišanu bija jāpieņem Saeimai, taču notikumi ap KNAB izraisīja sašutumu sabiedrība un kļuva par vienu no iemesliem tā dēvētajai "lietussargu revolūcijai", pēc kuras Kalvītis atkāpās no amata.

Savukārt lēmumu par Loskutova atlaišanu Saeima tā arī nepieņēma, priekšlikums aizceļoja atpakaļ uz valdību, kur vairs netika aktualizēts.

Loskutovs amatā iecelts 2004. gada maija beigās, līdz ar to viņa pilnvaras beigtos nākamā gada maijā.