LPP/LC kritizē Valsts prezidentu un šaubās par paplašinātās koalīcijas efektivitāti

Foto galerija 

LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš pauda bažas, ka Zatlera centieni ar Satversmes grozījumiem palielināt savas pilnvaras sāk deformēt Satversmē ieliktos fundamenta akmeņus, jo grozījumos ir saskatāma vēlme Latviju no parlamentāras valsts padarīt par prezidentālu valsti.

Gan Bērziņu, gan pārējos LPP/LC līderus neapmierina arī Zatlera rīcība pēc 13.janvāra grautiņiem Vecrīgā, pēc kuriem Valsts prezidents atļāvās izvirzīt ultimātu Saeimai un konkrētas prasības valdībai. Bērziņš norādīja, ka patlaban spēkā esošā Satversme Valsts prezidentam tādas tiesības nedod.

Arī Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone LPP/LC domes sēdē pauda satraukumu par konstitucionālo krīzi, kas iestājusies pēc Valsts prezidenta ultimāta. "Ar uzbrēcienu divu trešdaļu atbalstu Satversmes grozījumiem panākt ir ļoti grūti," norādīja Pētersone.

Runājot par koalīcijas paplašināšanu, Bērziņš pauda viedokli, ka "plaša, bet ideoloģiski neviendabīga koalīcija būs mazāk efektīva".

Atsaucoties uz savu sarunu ar Saeimas deputātu Jakovu Plineru, Bērziņš atgādināja, ka "PCTVL gan cīnās par nepilsoņu tiesībām, bet tās sastāvā nav cilvēku, kas ir nostājušies pret Latvijas valstisko neatkarību". Savukārt "Saskaņas centrā", kuru daudzi vēlētos redzēt jaunajā koalīcijā, "sēž Rubika komunisti, kuri ir skaidri pieteikuši savu cīņu pret Latvijas neatkarību."

LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers domniekiem pastāstīja, ka viņam jau ir zvanījusi "Jaunā laika" (JL) līdere Solvita Āboltiņa un uzaicinājusi LPP/LC pārstāvjus jau pirmdien sākt sarunas ar JL par jaunās valdības veidošanu.

Gan Šlesers, gan vairāki citi domnieki uzsvēra, ka LPP/LC vispirms vēlēsies iepazīties ar nākamā premjera rīcības programmu, pirms piekritīs darboties jaunajā valdībā. LPP/LC domnieki arī pauda pārliecību, ka visizsvērtākā un vienīgā pareizā rīcības programma ir Ivaram Godmanim, kuram koalīcijas partneru greizsirdība un nevēlēšanās pilnībā uzņemties atbildību neļāva to realizēt līdz beigām.

"Aizejot Godmanim, problēmas nav atrisinātas, problēmas tikai sāksies," prognozēja LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Šlesers. Pēc politiķa domām, Valsts prezidents ir līdzatbildīgs par haosu valstī.

Šlesers arī prognozēja, ka jaunu valdību neizdosies izveidot nedēļas laikā. Viņaprāt, būs grūtības arī atrast premjera amata kandidātu, kam būs skaidra rīcības programma un spēja efektīvi risināt problēmas ja no pirmās darbības dienas.

LPP/LC dome apstiprināja sarunu darba grupu jaunās valdības veidošanai, kurā ietilpst Šlesers, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Bērziņš un partijas ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts. Godmanis no piedāvājumu darboties sarunu grupā atteicās.

Plašu runu LPP/LC domes sēdē teica tās līdzpriekšsēdētājs, demisionējušais premjers Godmanis, kurš norādīja, ka krīzes apstākļos politika traucē ekonomikai. "Jo dziļāka ir krīze, jo apdraudētāka ir krīzes valdība," teica Godmanis.

"Tuvojoties vēlēšanām, partijas sāk vairāk raudzīties uz saviem reitingiem, ieklausīties vēlētāju un arī savu biedru prasībās, tāpēc nespēj, boksa terminoloģijā runājot, turēt sitienu," teica Godmanis.

Vēlmi paplašināt koalīciju un redzēt jaunas sejas valdībā Godmanis skaidroja ar bijušās koalīcijas partiju cerībām tādējādi mazināt savu atbildību.

Arī Godmanis norādīja uz konfrontāciju, kas valda starp Valsts prezidentu un Saeimu, kā arī norādīja, ka Zatlers mēģina veidot attiecības ar Saeimu un Ministru kabinetu ne tā, kā rakstīts Satversmē.

Godmanis atzīmēja, ka ir nepareizi domāt, ka pasaules ekonomiskās krīzes apstākļos Latvija var rast tikai savus mazāk sāpīgus tautsaimnieciskus risinājumus. "Provinciālisms krīzes apstākļos ir absolūti pašnāvniecisks," brīdināja politiķis.

Demisionējušais premjers arī pauda viedokli, ka krīzes apstākļos iepirkuma komisijas nedrīkstētu "dzīvot kā citā valstī", tām jādod priekšroka vietējo uzņēmumu produkcijas iepirkumiem. Tas attiecas gan uz sieru, kurš sakrājies noliktavās, gan uz "Liepājas Metalurga" metālu, kurš jāizmanto "Gaismas pils" celtniecībā, nevis metāla konstrukcijas jāpērk no ārzemēm.

Godmanis pastāstīja, ka Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir norādījis, ka nekustamo īpašumu tirgus "burbuļa" radītā ekonomikas izaugsme nav patiesā mūsu valsts tautsaimniecības izaugsme. Tāpēc ir jāatgriežas pie 2005. - 2006.gada ieņēmumu līmeņa un attiecīgi jāsamazina algas, kuru pieaugums par 20-40%, pēc SVF domām, nebija nopelnīts.

Politiķis pastāstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir konkrēts plāns, kā mazināt 2000 pedagogu slodzes.

Godmanis arī atzina, ka viņš Ministru prezidenta amatu saņēma ne pēc nopelniem, proti, Saeimas vēlēšanu rezultātiem, bet tā bija Valsts prezidenta izvēle. Toreiz LPP/LC valde jau bija atbalstījusi Tautas partijas deleģētā premjera amata pretendenta Edgara Zalāna kandidatūru.

Domes sēdē arī izskanēja pārmetumi premjera biroja darbiniekiem, kuri nav pratuši pietiekami saprotami visiem cilvēkiem izskaidrot valdības pieņemtos lēmumus un pieļāvuši Godmaņa reitinga strauju krišanu.

Savukārt LPP/LC valdes loceklis Ilmārs Vecvanags savā uzrunā pauda aizdomas, ka "Zatlers sācis lasīt vēstures grāmatas par Latviju 1934.gadā", un aicināja LPP/LC Saeimas deputātus neatbalstīt prezidenta pilnvaru paplašināšanu, kā arī mudināja saglabāt Satversmē noteikto varas atzaru līdzsvaru.

Viņaprāt, LPP/LC nevajadzētu par katru cenu iet jaunajā valdībā, bet tikai tādā gadījumā, ja tās darbības programma nebūs pretrunā ar partijas vērtībām un solījumiem vēlētājiem.

Vecvanags savā uzrunā arī apgalvoja, ka viņam daudzi iedzīvotāji teikuši, ka Latvijā ir tikai divi cilvēki, kas patlaban spēj vadīt valsti, un tie ir Godmanis un Tautas partijas dibinātājs, ekspremjes Andris Šķēle.