LPP/LC pārdēvē par 'Šlesera reformu partiju-LPP/LC'

Šādu partijas vadītāja Saeimas deputāta Aināra Šlesera ierosinājumu piektdien atbalstīja partijas kongress. Par nosaukuma maiņu balsoja 110 delegāti, pret bija 46, bet atturējās pieci partijas biedri.

Viens no nosaukuma maiņas pretiniekiem bija bijušais premjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis, kurš debatēs iebilda pret Šlesera ierosinājumu.

Šlesers savukārt norādīja, ka arī LPP/LC piedāvā reformas, un, ja partijas biedri vēlas, lai vēlēšanās tā asociētos ar līderi, būtu jāpieņem šāds lēmums.

Šlesers arī kritizēja eksprezidentu Valdi Zatleru, norādot, ka viņš "izmainīja spēles noteikumus", iepriekš ierosinot atteikties no "lokomotīvju" principa, ko Saeima arī atbalstīja. Šlesers pauda aizdomas, ka tas ir bijis Zatlera plāns – kļūt par vienīgo "lokomotīvi".

LPP/LC ģenerālsekretārs, Saeimas deputāts Andris Bērziņš norādīja, ka nekad nav atbalstījis partiju dēvēšanu viena cilvēka vārdā, jo ir demokrāts, un arī šobrīd, ja nebūtu priekšvēlēšanu laiks, viņš to vērtētu negatīvi. Tomēr "mēs esam īpatnējā situācijā, un praktisko apsvērumu dēļ, saprotot, ka no teorijas viedokļa tas ir nepareizi, šo lēmumu atbalstu".

Bērziņš norādīja, ka tas "sabiezinātu krāsas" un liktu sabiedrībai aizdomāties par politikas jaunpienācēju "divkosību" un par to, kas patiesībā ir reformas.

Bērziņš gan arī aicināja lēmumā paredzēt, ka tās ir īslaicīgas izmaiņas, kuras ir spēkā līdz nākamajam partijas kongresam.

Šlesers, kurš, kā ierasts, kongresā uzstājās ar vairāk nekā pusstundu garu runu, ko teica no galvas, tās laikā vairākkārt kritizēja gan Zatleru, gan arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).

Viņš norādīja, ka KNAB vēlme veikt kratīšanu viņa dzīvesvietā aizdomīgi sakritusi ar Valsts prezidenta vēlēšanām, kad bija parādījies jauns kandidāts – baņķieris Andris Bērziņš. Pēc Šlesera teorijas, bija spēki, kas uztraucās, ka Bērziņš nebūs vadāms prezidents, tāpēc tika "uzorganizēts šāds pasākums", kura rezultātā Zatlers ierosināja atlaist Saeimu. Šlesers norādīja, ka ir politikā vairāk nekā 13 gadus, kuru laikā ieņēmis arī ministru un Rīgas vicemēra amatus, un tolaik viņam nebija deputāta imunitātes. "Ko Šlesers kā opozīcijass deputāts pēkšņi bija nodarījis?" retoriski vaicāja LPP/LC priekšsēdis.

Tāpat LP/LC līderis vēlreiz pārmeta KNAB "Jaunā viļņa" rīkotāju izsaukšanu uz pratināšanu pagājušajā nedēļā, un skaidroja to ar KNAB vēlmi radīt starptautisku skandālu, lai konkurss Latvijā vairs nenotiktu. KNAB tā esot rīkojies apvienības "Vienotība" uzdevumā, kas redzējusi, ka, parādoties Zatlera reformu partijai, tās retingi sāk krist, sacīja Šlesers. Viņš atgādināja, ka vispirms "Vienotības" politiķi "Jaunā viļņa" laikā kritiski izteicās par konkursu, bet pēc tam sekoja KNAB rīcība. Politiķis uzskata, ka Krievijas komponista un "Jaunā viļņa" organizētāja Igora Krutoja pratināšana bijis "pēdējais piliens represīvo struktūru politizēšanā".

Jau ziņots, ka 23.jūlijā notikušajā referendumā 94% tā dalībnieku nobalsoja par prezidenta Valda Zatlera ierosinājumu atlaist tikai pērn rudenī ievēlēto Saeimu. Līdz ar to parlamenta ārkārtas vēlēšanās notiks 17.septembrī.

Referenduma dienā Zatlers ar domubiedriem nodibināja jaunu politisko spēku "Zatlera Reformu partija", kas plāno piedalīties vēlēšanās.