Noslēdzot Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunu ciklu ar Finanšu ministriju (FM) par nākamā gada budžetu, ir panāktas pašvaldībām un iedzīvotājiem būtiskas vienošanās, informēja LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja, padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ella Pētermane.
Svarīgākās vienošanās esot saistītas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu garantijām, valsts budžeta finansējumu pašvaldību investīciju programmai, papildu atbalstu pašvaldībām ar zemākajiem izlīdzinātajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, kā arī valsts budžeta līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai iedzīvotājiem.
Sarunas ar FM ir svarīgākās budžeta sagatavošanas procesā, jo to rezultātā tiek sagatavots ikgadējais LPS un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokols, kas tiek abpusēji parakstīts LPS domes sēdē un iesniegts Saeimā vienlaikus ar valsts budžeta likumprojektu.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja, ka pirms noslēdzošajām sarunām ar FM, kopā ar abiem vietniekiem - Andri Rāviņu (ZZS) un Ventu Armandu Kraukli (Vidzemes partija) - budžeta jautājumus pārrunājuši arī ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP).
"Darbs pie LPS pozīcijām bija intensīvs, un šī darba rezultāts atspoguļojās konstruktīvās sarunās ar finanšu ministru. Ļoti novērtēju arī Ministru prezidenta atsaucību un iesaisti budžeta sagatavošanas procesā - šāda prakse noteikti ir turpināma arī nākamajos gados," atzina Kaminskis.
Būtiskākie jautājumi, par kuriem panākta abpusēja vienošanās ar FM, ir saistīti ar papildus finansējumu pašvaldību mērķdotācijām, pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, aizņemšanos pašvaldību attīstības veicināšanai, kā arī no 2023. gada valsts budžeta līdzfinansējuma paredzēšana garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai iedzīvotājiem, informēja Pētermane.
Kaminskis norādīja, ka nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts papildu finansējums mērķdotācijām, kas tiks novirzīts pašvaldību sociālo darbinieku, pirmsskolas pedagogu un ilgstošas aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai.
Jautājumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu LPS un FM ir vienojušās par papildu finansējumu pašvaldībām, kurām ir zemākie izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju. Tāpat panākta abpusēja vienošanās par nepieciešamību 2022. gadā izstrādāt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, kas būs par pamatu stabilai un prognozējamai ieņēmumu bāzei.
Savukārt FM no savas puses apņēmusies nodrošināt, ka pašvaldībām tiek garantēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi 100% apmērā no plānotās prognozes, tādējādi nodrošinot sabalansētu naudas plūsmu pašvaldībām.
Vienlaikus vienošanās paredz, ka gadījumā, ja tiks konstatēta faktisko IIN ieņēmumu neizpilde no gada sākuma lielāka par 10% ceturkšņa pirmajā vai otrajā mēnesī, FM var rosināt Ministru kabinetu pieņemt lēmumu par IIN ieņēmumu prognozes neizpildes kompensāciju pašvaldībām.
Lai pašvaldības varētu veicināt turpmāko attīstību, tām būtiskas ir dažādas investīciju un aizņēmumu programmas, un arī šajā jautājumā ir panākta abpusēja vienošanās, kas paredz pašvaldību aizņēmumu limita palielinājumu par 70 miljoniem eiro un vēl 30 miljoniem eiro pašvaldību investīciju programmai.
Vienlaikus LPS aicina nodrošināt pašvaldībām iespēju aizņemties finansējumu atbilstoši katras pašvaldību attīstības programmas investīciju plānam, pakāpeniski atsakoties no detalizētas aizņēmumu mērķu norādīšanas valsts budžeta likumā un Ministru kabineta noteikumos, sacīja Kaminskis.
Sociālajā jomā svarīga vienošanās ir par valsts līdzfinansējuma paredzēšanu garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai iedzīvotājiem no 2023. gada, vienlaikus neizslēdzot iespēju operatīvi risināt jautājumu par finansējuma palielināšanu jau 2022. gadā gadījumā, ja šo pabalstu saņēmēju loks strauji palielinās saistībā ar energoresursu cenu un citu komunālo pakalpojumu tarifu palielināšanos.
Vienlaikus sarunu laikā par vairākiem jautājumiem puses turpināja uzturēt atšķirīgus viedokļus, tāpēc sarunas par tiem turpināsies gan līdz LPS domes sēdei, gan arī laikā, kad valsts budžeta likumprojekts tiks izskatīts Saeimā.
Svarīgākie jautājumi, kur patlaban pusēm ir atšķirīgi viedokļi, ir vietējo autoceļu attīstība, finansējums tiltu un pārvadu uzlabošanai, finansējums reģionālo biznesa inkubatoru darbībai, kā arī "pēdējās jūdzes" pieslēgums pašvaldības izglītības iestādēm, sacīja Kaminskis.
Neskatoties uz plānoto 3% pieaugumu pašvaldību budžetā, tām joprojām ir daudz papildus izdevumu un ir nepieciešams finansējums, lai nodrošinātu savu ikdienas tiešo funkciju pildīšanu, tostarp pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem.
Pašvaldībām nepieciešams arī finansējums energoresursu izmaksu kompensēšanai, pašvaldību iestāžu izdevumu kompensēšanai, kas arī saistīta ar energoresursu tarifu pieaugumu, kā arī papildu izdevumus rada būvniecības izmaksu sadārdzinājums un skolēnu pārvadāšana, uzsvēra LPS priekšsēdis.
Jau vēstīts, ka 2022. gadā valsts konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2022.gadā plānoti 10,225 miljardu eiro apmērā, kas ir par 236 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn, veidojot vidējā termiņa budžetu.
Budžeta deficīts nākamgad ir plānots 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt valsts parāds nākamgad plānots 50,9% apmērā no IKP.
Pagājušajā nedēļā Ministru kabineta sēdē FM pārstāvji norādīja, ka Saeimā budžeta likumprojektu paketi šogad paredzēts iesniegt 14. oktobrī, bet budžeta paketes pavadošos likumprojektus valdībai vajadzētu izskatīt arī valdības sēdē 5. oktobrī, savukārt 12. oktobrī to paredzēts pieņemt nodošanai Saeimā.
