"Jo vairāk ko sadalīs, jo mazāka labuma būs, " pauda Jaunsleinis.
Viņš norādīja, ka LPS vēlas, lai pilsētvides attīstībai paredzētā nauda tiktu sadalīta starp Rīgu, Jūrmalu, Ventspili, Daugavpili, Valmieru, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni un Jēkabpili.
Ja EK neatbalstītu šādu priekšlikumu, tad LPS varētu pieprasīt finansējumu šim mērķim pašvaldībām piešķirt no valsts budžeta līdzekļiem, stāstīja Jaunsleinis.
Jau vēstīts, ka, Latvijai nespējot vienoties ar EK par ERAF sadali pilsētvides attīstībai, kavējas visu pārējo ES 2007. – 2013.gada fondu līdzekļu apguve.
Pagājušā nedēļā Latvijas amatpersonām, tiekoties ar EK pārstāvjiem, neizdevās vienoties par "urbānajai prioritātei" paredzētā finansējuma sadali, jo, pēc EK amatpersonu domām, "urbānās prioritātes" finansējums nav sīki dalāms. Latvijas puse iepriekš esot iesniegusi "pārāk paplašinātu" piedāvājumu, ierosinot Latvijā izveidot aptuveni 40 attīstības centrus, savukārt citās nelielās ES valstīs ir tikai daži šādi attīstības centri.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga preses sekretāre Dace Kārkliņa portālam "Delfi" iepriekš sacīja, ka RAPLM ar ES fondu atbalstu vēlas veicināt līdzsvarotu visas Latvijas izaugsmi, finansējumu novirzot ne tikai nacionālas nozīmes attīstības centriem - lielajām pilsētām, bet arī reģionālas nozīmes attīstības centriem. RAPLM varētu atbalstīt finansējuma sadali vairāk nekā astoņiem vai deviņiem centriem, iepriekš pauda Štokenbergs.
2007. - 2013.gada ES struktūrfondu, tostarp ERAF, Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF) piešķīrums Latvijai ir 4,5 miljardi eiro (3,15 miljardi latu), no tiem 529 miljoni eiro (370 miljoni latu) Latvijai aizvadītā gada nogalē iedalīti papildus pēc tam, kad EK veica pārrēķinu ES dalībvalstīm. Daļa šī papildu piešķirtā finansējuma - 263 miljoni eiro (184,8 miljoni latu) ERAF līdzekļu varētu tikt tā dēvētajai "urbānajai" prioritātei.