LPS uzskata, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var būt deklarēšanās iestāde tikai divos gadījumos: ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī un ja persona deklarē savu dzīvesvietu elektroniski. Ja persona deklarāciju iesniedz personīgi, deklarēšanās iestādei jābūt pašvaldībai.
Kaut arī dzīvesvietas deklarēšana elektroniski vērtējama kā progresīva un kopumā atbalstāma, tomēr pašlaik likuma pārejas noteikumos noteiktais spēkā stāšanās termiņš var izrādīties nepietiekams, lai nodrošinātu tiešsaistes pieslēgumu starp Iedzīvotāju reģistru un pašvaldībām, tāpēc LPS ierosina šo likumā jau noteikto spēkā stāšanās termiņu atlikt par pusgadu.
Kā argumentu tam, lai izslēgtu vai uz ilgu laiku atliktu iespēju dzīvesvietu deklarēt pa pastu, LPS min to, ka personas dzīvesvietas deklarēšana ir saistīta ar pašvaldības sociālo palīdzību, skolām, bērnudārziem, caurlaidēm iebraukšanai Vecrīgā un citiem pakalpojumiem, kuri visi tiek sniegti atbilstoši dzīvesvietai. Līdz ar to pašvaldībai ir ļoti būtiski, lai šī saistība netiktu izmantota ļaunprātīgi.
Ņemot vērā, ka, deklarējot dzīvesvietu pa pastu, nebūs nepieciešama personas tieša klātbūtne deklarēšanās iestādē, palielināsies to deklarāciju skaits, kurās personas, deklarējot savu dzīvesvietu, sniegušas nepatiesas ziņas, kā arī prognozējams, ka var rasties deklarācijas, kurās personu dzīvesvieta deklarēta citā adresē bez personas gribas.
Pēc LPS pārstāvju domām, iedzīvotāju reģistrā iepriekš iekļauto ziņu anulēšanas pamats pārsvarā būs dokuments, par kura identitāti nav iespējams pārliecināties. Saistībā ar prognozējamo anulēšanas gadījumu skaita palielināšanos, pašvaldībām var būt problemātiski nodrošināt deklarēto dzīvesvietas ziņu pārbaudi (iesniedzēja identitāti un sniegto ziņu patiesumu), ņemot vērā, ka jau ilgu laiku deklarēšanās ir bezmaksas.
LPS uzskata, ka deklarēšanās procesa vienkāršošana iedzīvotāju interesēs jau notiks līdz ar iespēju deklarēt dzīvesvietu elektroniski, kas ir paredzama samērā tuvā nākotnē. Pašvaldības rīcībā ir informācija un datorizēta datu bāze par pašvaldības teritorijā esošo dzīvojamo fondu, dzīvokļu un dzīvojamo namu īpašniekiem, īrniekiem, sociālajiem dzīvokļiem, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nevar pamatoti izvērtēt dzīvesvietas deklarācijā uzrādīto tiesisko pamatu, jo tai šīs funkcijas veikšanai nav nepieciešamās informācijas.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas pagastu, pilsētu, novadu un rajonu pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienība dibināta 1991.gada 15.decembrī. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 96.pantu LPS ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu, jo no valstī esošajām 556 pašvaldībām LPS ir iestājušās 517.