"Ir diez gan liela cilvēku grupa, kura saņem pabalstus, lai gan tie viņiem nepienākas," uzsvēra Šimfa, atbildot uz deputātes Initas Bišofas (ZRP) paustajām bažām, ka vienai mātei ir izdevīgāk par četriem bērniem saņemt pabalstu 180 latus mēnesī, nekā saņemt mazāku summu, strādājot astoņas stundas dienā par minimālo algu. LPS padomniece gan nenosauca konkrētu cilvēku skaitu, par kuriem ir runa.
Šimfa piebilda, ka ir gadījumi, kad trūcīgi cilvēki, tostarp bērnu mātes, objektīvu iemeslu dēļ nespēj iegūt darbu - šīs personām ir nepieciešams turpināt sniegt sociālo atbalstu.
Arī tautas kalps un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) vērsa uzmanību uz situāciju, ka ir cilvēki, kuri izmanto iespējas saņemt pabalstus, lai gan viņiem tie nepienākas. Piemēram, kāds iedzīvotājs neoficiāli strādā gaterī, bet pēc tam vēl saņem sociālos pabalstus.
Savukārt deputāts Andrejs Klementjevs (SC) norādīja, ka Sociālo un darba lietu komisijas pienākums nav risināt Valsts ieņēmumu dienesta problēmas attiecībā uz cilvēkiem, kuri strādā, nemaksājot nodokļus. Tas esot citu atbildīgo komisiju jautājums, uzsvēra opozīcijas pārstāvis.
Viņa norādīja uz pašvaldību un Valsts darba inspekcijas (VDI) viedokļu atšķirībām jautājumā par trūcīgo personu iesaistīšanu līdzdalības pasākumos. Pēc saņemtajām privātpersonu sūdzībām par to, ka pašvaldības veic iedzīvotāju iesaistīšanu piespiedu darbā, VDI ir uzrakstījusi divus protokolus šādiem gadījumiem. LPS padomniece norādīja, ka darba tiesību uzraudzības institūcija atšķirīgi no pašvaldībām un Saeimas traktē likuma normas iedzīvotāju līdzdalību savas situācijas uzlabošanā.
Viņa norādīja, ka līdzdalības pasākumi ietver to, lai "cilvēks, no rīta pieceļoties, nomazgātu muti un sakoptu māju". Šimfa uzsvēra, ka par piespiedu darbu nevar uzskatīt pienākuma uzlikšanu sociālās palīdzības saņēmējam iet un grābt lapas vietējā parkā.