Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atzinīgi novērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vīziju pašreizējām 119 pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties un līdz 2020.gadam izveidot 30 pašvaldības, taču uzsver nepieciešamību mazināt pašvaldību pienākumu formāli atskaitīties par Ministru kabineta noteikumu izpildi.
LPS priekšsēdētāja vietnieks, Ogres novada domes vadītājs Edvīns Bartkevičs sarunā ar portālu "Delfi" atzina, ka, virzoties uz lielāku pašvaldību izveidi, būtu jāņem vērā, ka, lielākām pašvaldībām ir lielāka kapacitāte, un tāpēc tām būtu jādod lielāka lemtspēja par funkcijām un iespējām, "nevis jāliek vilkt ķeksīšus, kā mēs izpildām MK noteikumus". Tā vietā valdībai būtu jāpiedāvā pašvaldībām "vadlīnijas ar virzieniem un mērķiem".
"Būtība ir par pašvaldību grūtībām krīzes apstākļos. Respektīvi, likumdevējs mums liek visu darīt; mēs izliekamies, ka visu darām, bet izdarām apmēram trešo daļu," teica LPS priekšsēdētāja vietnieks un piebilda – ja atbilstoši ministrijas vīzijai novadi kļūs lielāki, augs to kapacitāte, taču tajā pat laikā lielie novadi tik un tā būtu ierobežoti, jo tiem būtu jāpilda MK noteikumos paredzētie uzdevumi.
Uz lūgumu novērtēt VARAM piedāvājumu pašreizējām 119 pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties un līdz 2020.gadam izveidot 30 pašvaldības, Bartkevičs atzina, ka šo ideju nevar vērtēt tik viennozīmīgi, ka "lielie novadi būs tas absolūtais risinājums", jo neatkarīgi no novada izmēra tā nodokļu bāzes kāpumu un citas izaugsmes iespējas noteiks iedzīvotāju skaits un konkrēta ekonomiskā aktivitāte novadā. Tāpat jāsaprot, vai saglabāsies pašreizējie pašvaldību plānošanas reģioni vai arī meklēs kādus citus risinājumus. "Varbūt, ka patiesība ir kaut kur pa vidu," teica LPS pārstāvis.
Viņš atzina, ka pašreizējais 119 novadu modelis ir kontrastains, jo tapuši gan lieli un spēcīgi novadi, gan lieli un nabadzīgi novadi, un reforma problēmu loku nav samazinājusi. Viens no iemesliem tam – reformas tapšanas laikā līdz ar ekonomisko krīzi Latvijā atcelts valsts finansējums apvienoto novadu infrastruktūrai, piemēram, ceļiem.
Bartkevičs turpināja, ka ministrijai kopā ar pašvaldībām būtu jāizanalizē arī novadu finanšu resursu pārdali. Piemēram, Ogres novadā ap 2000.gadu finanšu nepieciešamības rādītājs bija virs vidējā valstī, līdz ar ko pašvaldība maksāja izlīdzināšanas fondā, turpretī pašlaik novadam šajā fondā nav jāmaksā, taču finanšu nepieciešamība noslīdējusi zem 100%. Novadu reformu rezultātā pašvaldība kļuvusi nabagāka, atzina pašvaldības vadītājs.
"Visu novadu reformas smagumu iznesa pašas pašvaldības, tikmēr valdība tik ražo jaunus noteikumus un likumus, uzliek pašvaldībām to visu pildīt," klāstīja LPS pārstāvis un piebilda – tajā pašā laikā finansējums, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, piemēram, ceļu uzturēšanai samazināts 3,5 reizes.
Tāpat iezīmējas problēma par 36 mazākajiem novadiem, kuros iedzīvotāju skaits ir zem 4000, līdz ar to šīs pašvaldības pašlaik pat neatbilst likuma prasībām, ka vismazākajā pašvaldībā iedzīvotāju skaits ir vismaz 5000.
"VARAM izdarīja labi, paanalizējot šo situāciju. Šī kā pirmā publiskā saruna, vīzija, un sabiedriskā doma ir jāveido, vīzija jārāda. Taču nepieciešama izvērsta analīze, jo šodien sabiedrība un pašvaldības vairs nepieņem virspusējus un politizētus risinājumus," rezumēja Bartkevičs.
Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, līdzšinējo 119 pašvaldību vietā līdz 2020.gadam izveidojot 30 pašvaldības. Par katru pievienoto pašvaldību tiktu piedāvāta 100 000 latu valsts dotācija. To VARAM piedāvā kā Administratīvi teritoriālās reformas turpinājumu. Savu redzējumu ministrija piedāvās tālākai apspriešanai un diskusijām.
Šāds novadu skaits un sadalījums - 21 novads un deviņas lielās pilsētas - būtu līdzīgs kā pirms administratīvi teritoriālās reformas, kad Latvijā bija 26 rajoni un deviņas pilsētas.
Skaidrojot reformas ieganstus, VARAM izvērtējumā uzsvērts, ka daudzviet novērojama pašvaldību administratīvo teritoriju neatbilstība pašreizējā likuma prasībām – 36 novados iedzīvotāju skaits ir zem 4000; daudzām mazo novadu pašvaldībām ir nepietiekoša nodokļu ieņēmumu bāze un augsti administratīvie izdevumi; neviendabīgā pašvaldību sistēma nespēj pārņemt nākotnē decentralizējamās valsts pārvaldes funkcijas - jau pašlaik mazie novadi nespēj paši pildīt atsevišķas funkcijas.
VARAM izvērtējumu par administratīvi teritoriālo reformu un izteikto ideju par pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos drīzumā iesniegs Ministru kabinetā, kā arī plāno gatavot jaunu Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumu, informēja ministrijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) piektdien diskusijā par Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu sacīja, ka patlaban Latvijas pašvaldību karte atgādina raibu lupatdeķi un ir virkne problēmu, ar ko jāsaskaras izmēros un iespējās tik dažādām pašvaldībām.
"Kam ir izdevīgi, ka resursiem bagātākie novadi sistemātiski uzvar mazākos novadus investīciju projektu konkursos, tādējādi arvien palielinot iedzīvotāju dzīves līmeņa, mobilitātes un biznesa vides kvalitātes atšķirības? Latvijai - noteikti nē. Tādēļ mums ir jābeidz šī lupatu deķa raustīšana, kas jau tagad plīst pa visām vīlēm. Mums ir jāskatās patiesībai acīs un jāpieņem drosmīgi lēmumi, nevis tie jāatliek ar cerību, ka kaite pāries. Nepāries. Pats no sevis nekas nepāriet," teicis Sprūdžs.
