Senāta Administratīvo lietu departaments 10. janvārī noraidīja politiskās partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) lūgumu par procesuālā termiņa atjaunošanu pieteikuma iesniegšanai tiesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu reģistrēt likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", portāls "Delfi" uzzināja tiesā.
Kā ziņots, pērnā gada novembrī CVK vairākums noraidīja LPV iniciatīvu par parakstu vākšanu, lai aizliegtu atlaist nevakcinētus darbiniekus un liegtu valdībai noteikt Covid-19 ierobežojumus. LPV šo lēmumu apstrīdēja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā un lūdza to atcelt, kā arī uzlikt pienākumu CVK reģistrēt šo likumprojektu.
Kā informēja tiesā, ar CVK lēmumu politiskajai partijai LPV atteikts reģistrēt iesniegto likumprojektu atzīstot, ka tas pēc satura nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu un tādējādi to nevar reģistrēt parakstu vākšanai.
Izskatot pieteikumu, Senāts konstatēja, ka LPV ir nokavējusi likumā noteikto termiņu sūdzības iesniegšanai par šo CVK lēmumu. Partija bija lūgusi Senātu atjaunot nokavēto termiņu.
Izskatot politiskās partijas lūgumu par procesuālā termiņa atjaunošanu pieteikuma iesniegšanai tiesā, Senāts nekonstatēja tādus objektīvus, no pieteicējas gribas un rīcības neatkarīgus iemeslus, kuru dēļ LPV bija liegts iesniegt pieteikumu likumā noteiktajā termiņā.
Līdz ar to Senāts noraidīja LPV lūgumu atjaunot nokavēto procesuālo termiņu un atteicās pieņemt partijas pieteikumu.
Senāts konstatēja, ka CVK lēmums, klātesot LPV pārstāvēm, tika pieņemts un paziņots mutvārdos 12. novembra sēdē, bet rakstveidā noformēts 16. novembrī.
Senāts secināja, ka šajā gadījumā sakrita likuma "Par CVK" 5. pantā noteiktā lēmuma spēkā stāšanās diena – pieņemšanas diena – , tā paziņošanas diena un Administratīvā procesa likumā 70. panta pirmajā daļā noteiktā administratīvā akta spēkā stāšanās kārtība – ar administratīvā akta paziņošanu.
Senāts atzina, ka šī likuma 5. pants, kā arī 12. novembra sēdes protokolā fiksētā un 16. novembrī rakstveidā sagatavotajā lēmumā ietvertā lēmuma pārsūdzēšanas norāde ir pietiekami skaidra, lai LPV ievērojot pienācīgu rūpību, būtu varējusi to saprast un rīkoties atbilstoši norādītajai kārtībai.
Tāpat Senāts atzina, ka apstāklis, ka CVK lēmums rakstveidā tika noformēts 16. novembrī, neliedza politiskajam spēkam veikt nepieciešamās darbības lēmuma pārsūdzēšanai uzreiz pēc lēmuma paziņošanas 12. novembrī, jo lēmuma motīvi bija zināmi jau 12. novembra sēdē, noslēdzoties komisijas balsojumam.
Līdz ar to LPV nekavējoties varēja apsvērt un plānot savu turpmāko rīcību.
Senāts secināja, ka LPV rīcībā konkrētajā gadījumā bija viss Administratīvā procesa likuma 188. pantā noteiktais mēneša termiņš CVK lēmuma pārsūdzēšanai.
LPV sagatavotais un CVK noraidītais likumprojekts paredzēja izdarīt grozījumus "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", lai noteiktu, ka personu tiesību ierobežojumi, ja tādi ir nepieciešami Covid-19 infekcijas izplatīšanās draudu novēršanas nolūkos, ir nosakāmi tikai ar likumu. Tas nozīmē, ka kārtība, kādu šobrīd, izdodot noteikumus, pielieto valdība, netiktu atzīta par likumīgu.
Vienlaikus LPV rosināja papildināt likumu ar jaunu pantu, kas noteiktu, ka vakcinācija pret Covid-19 infekciju nedrīkst būt priekšnosacījums darba tiesisko attiecību uzsākšanai vai turpināšanai, jebkuru pakalpojumu sniegšanai vai saņemšanai, jebkuru izglītības programmu apguvei vai dalībai pasākumos.
Viņuprāt, likumā jānosaka, ka epidemioloģiskās drošības apsvērumi nedrīkst būt par pamatu darbinieka atstādināšanai no darba, darba tiesisko attiecību izbeigšanai, darbinieka disciplinārai sodīšanai, darbinieka tiesiskā stāvokļa pasliktināšanai, vienlīdzīgu tiesību principa neievērošanai vai jebkādu nelabvēlīgu seku radīšanai darbiniekam.
Ja partijas rosinātie likuma grozījumi būtu reģistrēti parakstu vākšanai, tiem būtu bijis jāsavāc 10% vēlētāju parakstu.
Ja pēc tam Saeima šos grozījumus nepieņemtu, tie tiktu nodoti izlemšanai referendumā.
Taču CVK inoraidīja iniciatīvas tālāko virzību parakstu vākšanai.
