Lai gan Latvijas Studentu apvienība (LSA) novērtē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīvu veicināt valsts atbalsta sistēmu tiem studentiem, kuriem sociālu apstākļu dēļ būtu neiespējami vai grūti pilnvērtīgi apgūt augstāko izglītību, tomēr uzsverot, ka stipendiju pamatmērķim ir jāpaliek izcilību veicinošam un jākļūst par studentu motivāciju augstāku sasniegumu ieguvei akadēmiskajās zināšanās.

Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja grozījumus noteikumos par stipendijām, kas stāsies spēkā 1. jūlijā. MK noteikumi paredz mainīt stipendijas no valsts budžeta līdzekļiem piešķiršanas prioritāti, kā galveno papildu kritēriju sekmīgiem studentiem izvirzot sociālos apstākļus.

LSA uzskata, ka ir nepieciešams mehānisms, kā nodrošināt izglītības pieejamību arī mazāk nodrošinātajiem studentiem, tādēļ šādi grozījumi pēc būtības ir atbalstāmi. „Tomēr LSA uzsver, ka noteikumos ietvertie kritēriji ir pārāk plaši, jo pēc tiem netiek identificēti cilvēki, kuriem patiešām ir nepieciešama palīdzība, lai varētu studēt. Piemēram, tas, ka studējošais ir no ģimenes, kurā audzina trīs vai vairāk bērnu, vēl nav priekšnoteikums tam, lai būtu nepieciešams finansiāls atbalsts, lai cilvēks varētu studēt,” norāda LSA prezidente Anna Cīrule.

2009. gada maijā LSA Dome pieņēma lēmumu, ka stipendiju fonda pārdale katrā augstskolā ir pilnībā nododama augstskolās esošajai stipendiju piešķiršanas komisijai, pilnvarojot to lemt par stipendiju fonda sadali - cik lielu stipendiju fonda daļu sadalīt pēc sociāliem kritērijiem un cik lielu daļu - balstoties uz akadēmiskiem sasniegumiem.

Konkrētas proporcijas noteikšana, pēc LSA domām, saglabātu stipendijas kā akadēmiska maksājuma mērķi un ļaus risināt IZM izvirzītos sociāla rakstura jautājumus.

„Lai veicinātu izglītības kvalitāti ir jānosaka konkrēta proporcija, piem., šie 5 – 10%, kas pēc studējošo pašpārvalžu aprēķiniem ir tas procents, kam ir nepieciešamas sociālās stipendijas. Šādā veidā valstij, IZM personā, ir jāpasaka, ka mums, ir vajadzīgi augsti motivēti studenti, kas tiecās pēc akadēmiskajiem sasniegumiem un veicina valsts inteliģences un tautsaimniecības attīstību, ne tikai jālāpa labklājības caurums,” uzsver LSA Sociālā virziena vadītājs Rinalds Gulbis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!