"Tas nozīmē, ka mēs aicinām mainīt tos Satversmes pantus, kuri nosaka prezidenta ievēlēšanas būtību, bet pārējie likumdošanas akti jau jāsakārto Saeimai pēc referenduma," pauda LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs, par absurdiem nodēvējot kritiķu apgalvojumus, ka LSDSP priekšlikums esot "juridisks brāķis".
"Tas mazliet izskatās pēc "laužņa kritikas" – ja nav citu loģisku argumentu, tad vienīgais "arguments" ir lauznis. Mūsu piedāvājums ir vienkāršs un jebkuram vēlētājam saprotams. Būtu absolūti nepareizi piedāvāt vēlētājiem labot uzreiz veselu Satversmes nodaļu un citu likumdošanas aktu paketi, tas radītu nevajadzīgu jucekli un neizpratni. Tā teikt, par ko tad mēs vispār balsojam. Protams, ja vien tāds nebūtu Saeimas koalīcijas partiju patiesais mērķis – radīt jucekli, lai vēlētājs tā arī nesaprastu, kas viņam jādara," uzskata Dinevičs.
LSDSP viedoklis ir viennozīmīgs – Latvijas vēlētājs referendumā balso par Valsts prezidenta ievēlēšanas principu, kas noteikts jau minētajos divos Satversmes pantos. Ja tiek pieņemts pozitīvs lēmums, tad izdarīt grozījumus citos Satversmes pantos, kā arī pieņemt Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu jau ir Saeimas tiešais darbs un pienākums. "Galu galā par likumdošanas aktu sakārtošanu atbilstoši vēlētāju pieņemtajam galvenajam lēmumam atbild tieši Saeima. Par to deputātiem maksā algas," uzskata Dinevičs.
Jau vēstīts, ka Saeimā pārstāvētās partijas neviennozīmīgi vērtē sociāldemokrātu sākto parakstu vākšanu par tautas vēlētu prezidentu. Saeimas vairākums vēl nav gatavs būtiskiem grozījumiem Satversmē, taču parakstu vākšanas kampaņa var novest Saeimu sarežģītā situācijā – būs jālemj par atbalstu "juridiskam brāķim" vai arī jāpieļauj, ka Latvijā notiks vēl viens referendums.
Tautas partijas deputāts Kārlis Leiškalns portālam "Delfi" asi kritizēja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) uzsākto parakstu vākšanu, norādot, ka sociāldemokrātu sagatavotie grozījumi Satversmē "ir likumdošanas brāķis", jo vietām labojumi Satversmes pantos ir paredzēti, taču divos citos, kas šo jautājumu skar, LSDSP grozījumus neparedz.
Leiškalns norādīja, ka gadījumā, ja LSDSP savāc nepieciešamos parakstus, tad Saeimai būs jālemj par partijas rosināto grozījumu pieņemšanu bez tiesībām šo likumprojektu grozīt. "Viņi ir iesnieguši likumdošanas brāķi, tādejādi viņi var novest sabiedrību līdz jauniem naudas tēriņiem [par referendumu], jo tādā kvalitātē, kā tas ir sagatavots, parlaments to nevarēs pieņemt," sacīja Leiškalns.
Tautas partija, tāpat kā LPP/LC, "Jaunais laiks" un citas partijas uzskata, ka nepieciešamas diskusijas par to, vai Latvijā nepieciešams tautas vēlēts prezidents un cik lielas pilnvaras tādā gadījumā būtu jāpiešķir Valsts prezidentam.
LSDSP pagājušo trešdien uzsāka parakstu vākšanu referendumam par tautas vēlētu prezidentu.
LSDSP sagatavotie Satversmes grozījumi paredz Satversmes 35.pantu izteikt šādi: "Valsts prezidentu uz četriem gadiem ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi, kas uz vēlēšanu dienu sasnieguši 18 gadu vecumu. Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību nosaka likums."
Patlaban 35.Satversmes pants paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.