Latvija ir "plānu lielvalsts", jo valsts institūcijas radījušas neskaitāmus attīstības plānus, taču tie vairāk līdzinās vēstulēm Ziemassvētku vecītim, intervijā laikrakstam "Diena" paudis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.
"Plānošanas sistēma Latvijā ir ar milzīgām problēmām, un te ir vairākas dimensijas. Nav tā, ka nav plānu. Plānu skaita ziņā mēs esam plānu lielvalsts. Mums ir Nacionālais attīstības plāns, Nacionālā ilgtspējīgās attīstības stratēģija, Nacionālais reformu plāns, valdības deklarācija, valdības deklarācijas rīcības plāns - mums ir aptuveni 1500 plānošanas dokumentu. Ieskatieties Valsts kancelejas datubāzē - jūs atradīsiet aptuveni tik daudz plānu. Liela daļa no tiem nav nosegti ar resursiem, bet atgādina vēstuli Ziemassvētku vecītim - gribu jaunu iPad un kedas. Kas atnesīs - nezinu. Plānu ir pārāk daudz - ir jāfokusējas. Uz ko? Latvija ES ir viena no nabadzīgākajām valstīm. Būtu gudri vismaz šajā laika posmā koncentrēties uz ekonomikas izaugsmi," intervijā laikrakstam klāstījis Endziņš.
Viņš piekrīt, ka valstij būtu koncentrēties uz būtiski iekšzemes kopprodukta pieaugumu, un šī mērķa sasniegšanu var izmērīt pēc reāliem rezultātiem. "Katru jautājumu - vai tā ir izglītības attīstība vai infrastruktūras būve - pārvēršam par lakmusa papīrīti, kuru mērcējam jautājumā - vai tas palīdz ekonomikas attīstībai vai ne. Jo infrastruktūra var būt arī ceļš no manas lauku mājas līdz jūsu lauku mājai vai veloceliņš, bet infrastruktūra var būt arī tāda, kas šobrīd ir ļoti vajadzīga valsts attīstībai. Diemžēl valdības attieksme pret nesen atnesto Pārresoru koordinācijas centra plānu ir mums ļoti tipiska - nenosakot vienu galveno vadmotīvu, gatavi atbalstīt prioritātes - kā Krilova fabulā, visi tikai vilks, bet nezina, kur," laikrakstam paudis LTRK vadītājs.
Viņš klāstīja, ka attīstības vīzijas problēmas rada arī pašreizējā konstitucionālā sistēma, kas īsti neatbild uz šo jautājumu, kas notiek ar plāniem, mainoties politiķiem.
"Ir nācies redzēt to steigu pa naktīm, kā top valdības deklarācijas, - tas nav normāli. Pirmskara Latvijā valdības deklarācija bija uz vienas lappuses, bet bija pilnīgi skaidrs, kas ir šīs valdības prioritātes. Nevis tā kā tagad, kad rīcības plāns ir simtiem lappušu apjomā, bet, kas ir prioritātes, nav skaidrs. Vācijā valdības plāni arī ir simtiem lappušu gari, bet tur ir skaidri noteikts - šo mēs realizējam 100%, šo par 50%, bet šo varbūt par 10%. Es gan esmu par vienu lapu. Valdības mērķim ir jābūt vienkāršam un pilnīgi skaidram," paudis Endziņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
