Arī LU lektore Ilze Šulmane uzskata, ka par LTV un LR nākotni jālemj ekspertu grupai, nevis politiķiem vai NRTP, kas arī esot politizēta.
Laikraksts "Diena", atsaucoties uz neoficiālajiem avotiem, norāda, ka jau ir uzrunāts kandidāts, kam ir daudzu gadu pieredze mediju biznesā, taču viņš vēl nav atbildējis, vai piekristu vadīt apvienošanas procesu.
Premjera Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne un par medijiem atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (JL) apstiprina, ka sabiedrisko mediju apvienošanas process būtu jāvirza kādam cilvēkam kopā ar piesaistītiem profesionāļiem no malas, taču šajā procesā tiktu ņemts vērā arī NRTP viedoklis.
Krapāne norādījusi, ka premjers ar viedokli varētu nākt klajā pēc divām trim nedēļām, kad būs "nofinalizējis" viedokli par "jauna un kvalitatīva sabiedriskā medija veidošanu".
NRTP priekšsēža vietniece Dace Buceniece šaubās, vai nepieciešams jauns apvienošanas procesa vadītājs, norādot, ka NRTP un sabiedrisko mediju vadībai, ņemot par pamatu arī auditorkompānijas priekšlikumus, ir savs skatījums par to, kā varētu notikt LTV un LR apvienošana.
Arī pēcāk, ceturtdienas pēcpusdienā, NRTP paziņojumā medijiem gan atgādināja, ka atbilstoši Radio un Televīzijas likumam tikai NRTP tikai kā Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kapitāla daļu turētāja ir tiesīga apstiprināt sabiedrisko raidorganizāciju statūtus, iecelt ģenerāldirektorus, izveidot revīzijas komisijas un apstiprināt valžu sastāvu.
Padome akcentē, ka auditorfirmai „Ernst&Young” jau pasūtīts „Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanas ekonomisko analīzi un augsta līmeņa plānu”, lai izanalizētu LTV un LR apvienošanas lietderības pamatojumu un veidu. Izvērtējums vēlāk būs nosūtīts premjeram.
Padome arī piebilst, ka sabiedrisko raidorganizāciju apvienošana jāsāk iespējami ātrāk, lai vēl šogad pabeigtu visus likumdošanas un citus juridiska rakstura darbus, kas nodrošinātu apvienošanas tiesiskos pamatus.