Par nepieciešamību digitalizēt valsts mediju arhīvus runāts jau gadiem ilgi: Latvijas Radio pirms krīzes uzsāka šo darbu, taču sistemātisku radio un televīzijas vēsturisko arhīvu digitalizāciju uzsāks vien šogad, pateicoties pērn valdības atbalstītajam projektam, kas ļaus digitaizēt vien desmito daļu arhīvu satura. Pie tam, tas būs par brīvu pieejams vien Latvijas bibliotēkās. Projekts ir "iekustējies", to pabeigšot līdz 2015.gada jūlijam, portāls "Delfi" noskaidroja pie projekta vadītājiem – Kultūras informācijas sistēmu centrā.
Šogad sāktais projekts ir pirmā tik liela apjoma audio un video arhīvu digitalizēšana, un tās īstenošanai piesaistīti ERAF līdzekļi. Projekta ietvaros digitalizēs un padarīs pieejamu bibliotēkās aptuveni desmitdaļu abu mediju arhīvu materiālu - 4200 stundas no vairāk nekā 41 000 stundu audio un 3700 stundas no 25 000 stundu video materiālu.
Projekts ļaus palielināt pieejamību vēsturiskajiem audio un video materiāliem, kā arī neaizlaist nebūtībā pašlaik kritiskā stāvoklī esošos ierakstus, kuru datu nesēji - magnetofona lentas - bieži ir tuvu sadrupšanai, pastāstīja Kultūras informācijas sistēmu centra direktors Armands Magone.
Vienošanos par projekta sākšanu parakstīja pērn 28.decembrī, tā īstenošanas termiņš ir 31 mēnesis, tātad tas jānoslēdz 2015.gada jūlijā, pavēstīja projekta vadītāja Kristīne Pabērza.
Viņa pastāstīja, ka šī nav kultūras mantojuma atjaunošanas programma, bet gan e-pārvaldes pasākums, kā rezultātā iedzīvotājiem e-pakalpojuma formā materiāli būtu pieejami internetā, taču vienlaikus arī atjaunota un digitāli saglabāta daļa arhīvu materiālu.
Projekta ietvaros digitalizētie video un audio materiāli tiks saglabāti tādā formātā un kvalitātē, kāds nepieciešams radio un televīzijai, kā arī būs izmantojami ievietošanai portālā www.latvija.lv, kur tie būs pieejami skatīšanai bibliotēku tīklā visā Latvijā.
"Patiesībā ir tā, ka projekta ietvaros tiek finansēta tā daļa, lai novadītu digitalizēto materiālu līdz lietotājam, bet gan televīzijai, gan radio ir jādomā par savu tehnisko infrastruktūru, lai varētu šos materiālus pilnvērtīgi izmantot," izklāstīja Pabērza, vienlaikus paskaidrojot, ka audio un video materiālu pareizu glabāšanas apstākļu nodrošināšana ir ļoti dārga.
Savukārt vecie materiālu nesēji - lentas un kasetes - netikšot iznīcināti, ja vien LTV un LR kā to turētāji nelems citādi.
Latvijas Radio pārstāve Ilze Zvaigzne portālam "Delfi" pastāstīja, ka LR jau 2004.gadā tika uzsākta plānveidīga Latvijas Radio fonotēkas skaņu ierakstu digitalizēšana. Diemžēl līdz ar ekonomiskās krīzes sākumu 2008.gadā tas tika pārtraukts naudas trūkuma dēļ. Pēdējos gados epizodiski notika atsevišķu materiālu digitalizēšana brīžos, kad tie nepieciešami ētera programmu veidošanai.
Savukārt Latvijas Televīzijas tehniskais direktors Māris Dauškāns portālam "Delfi" pastāstīja, ka pašlaik LTV arhīva krājumu digitalizēšana tikpat kā nenotiek un arī interesentiem šie materiāli masveidīgi nav pieejami.
"Arhīva materiālu digitalizācijas jomā patlaban faktiski nekas nenotiek. Tam ir vajadzīgi būtiski līdzekļi, un mums nav šim mērķim atbilstošas tehnikas," sacīja Dauškāns.
LTV ikdienā var piemeklēt arhīva materiālus un digitalizēt konkrētu raidījumu un sižetu savām vajadzībām, taču plašāka arhīvu materiālu apstrāde digitālā formātā nav plānveidīga, pastāstīja LTV Videoarhīva daļas vadītāja Gunita Baškere.
Tāpat LTV un LR ikvienam interesentam piedāvā privātai lietošanai iegūt konkrētu materiālu digitālā formātā, gan prasot par to samaksu.
Pašlaik vērienīgā projekta ietvaros organizē arhīvu materiālu digitalizācijas iepirkumu, taču vispirms jāsaprot, kurus materiālus izraudzīsies pārveidošanai ciparu formātā un ievietošanai internetā. Šī izvēle turpmāko aptuveni divu mēnešu laikā jāizdara cilvēkiem no Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas, piesaistot arī ekspertus no Kultūras ministrijas, jo speciālas ekspertu darba grupas izveidi neesot pieļāvusi Finanšu ministrija, skaidroja Magone.
Tikšot ļauts izvēlēties aptuveni 10 000 stundu materiālu, ko varētu nodot digitalizēšanai, lai vēlāk no tiem pēc papildus kritērijiem atlasītu projektā paredzēto materiālu daudzumu. Tos izvēloties, tiks ņemtas vērā "autortiesību lietas, sociāli politiskā aktualitāte, materiālu datu nesēju tehniskais stāvoklis, kā arī valstiski svarīgākie materiāli", pauda Magone.
"Ļoti grūti ir gan pēc subjektīviem, gan pat objektīviem kritērijiem izvēlēties to materiālu, ar ko sākt šo darbu. Katram no tiem ekspertiem ir savs priekšstats, kas tad būtu tas īstais materiāls, ko izvēlēties," izvēlēs problemātiku iezīmēja Magone.
Vienlīdz būtiski būs atjaunot gan trīsdesmito gadu, gan padomju laiku kino darbus un hronikas, piemēram, par Hugo Diega piedzīvojumiem, video un audio materiālus par Latvijas valsts atjaunošanu un citas lietas. Aptuveni pēc diviem mēnešiem būšot izvēlēti materiāli, ņemot vērā to atbilstību plašākas publikas interešu lokam, pauda Pabērza.
Izvēlēto materiālu digitalizācija sāksies, visticamāk, šogad un turpināsies nākamā gada laikā, viņa piebilda.
Audio un video materiālus digitalizēs paši LR un LTV cilvēki. Magone klāstīja, ka, sākoties krīzei, abos medijos cilvēki, kuriem ir pietiekamas prasmes šo materiālu uzglabāšanā un pārstrādē ciparu formātā, tika atbrīvoti no darba vai aizgāja pensijā. Projekta ietvaros varētu būt iespēja lūgt viņus likt lietā savas prasmes, teica Magone.
"Nav ļoti daudz tādu cilvēku, kuri paši šo darbu ir darījuši, guvuši pieredzi, un kuriem tam pietiek zināšanu," piebilda Pabērza.
Magone arī piebilda - iespējams, vienkāršāk būtu digitalizējamos arhīvu materiālus iekrāmēt furgonā un aizvest speciālistiem, piemēram, uz Dāniju, tomēr ar nacionālo kultūras mantojumu "tā nedara". Pirmkārt būtu liels risks pazaudēt vērtīgu materiālu, otrkārt - tas izmaksātu ļoti dārgi.
Arī Latvijas Radio pārstāve Ilze Zvaigzne uzsvēra - seno ierakstu apstrāde ir ļoti specifisks darbs, īpaši tādēļ, ka viena daļa materiālu ir ne tikai jāpārveido citā formātā, bet arī jārestaurē.
"Esam apzinājuši jomas ekspertus, kuri šo darbu Latvijas Radio vajadzībām ir darījuši līdz šim, un esam droši, ka varētu piesaistīt vēl kādus mūsu bijušos vai esošos kolēģus, kuriem ir atbilstošas specifiskās zināšanas," pauda Zvaigzne.
Projekta rezultātā materiāli būs pieejami bibliotēkās portālā www.latvija.lv, bet ne brīvpieejā, jo Latvijā bieži vien autortiesību nosacījumi nesamērīgi strikti. Izraugoties digitalizējamos materiālus, pirmais kritērijs procesa nesarežģīšanas nolūkos būs, lai autortiesības uz materiālu pieder pašiem LR un LTV, nevis producentu kompānijām, aktieriem, autoriem vai kādam citam.
"Tas ir pienākums radio un televīzijai kopīgās darba grupās izsijāt šos materiālus," teica Magone. Darba grupās piedalīsies mediju vadība, arhīvu vadītāji, eksperti no Kultūras ministrijas un citi.
Iespējas iegūt Eiropas fondu finansējumu LR un LTV krājumu apstrādei digitālā formātā arī turpmāk būs apgrūtinātas, jo LR un LTV juridiskais statuss nav ne tiešās pārvaldes, ne pašvaldības iestāde. Uz Eiropas finansējumu LTV un LR pretendēt nevar, jo sabiedriskie mediji pelna ar reklāmām, līdz ar to Eiropas birokrātu ieskatā šīs iestādes arī pelnīs ar digitalizēto materiālu, kas neatbilst Eiropas fondu prasībām, skaidroja Magone.
"Apgūstot Eiropas naudu, diemžēl ļoti cītīgi nākas pierādīt, ka kultūra un tās mantojuma digitalizācija ir Eiropas prioritāte. Patiesībā tā ir Latvijas valsts prioritāte, taču diemžēl valsts tajā neiegulda naudu. Tas ir tas galvenais paradokss," pauda KIS vadītājs.
Viņš pauda, ka LR un LTV arhīvu pārveidi ciparu tehnoloģijās noteikti veicināšot arī sabiedrisko mediju apvienošana.
"Koncepcija ir, naudas ir pietiekami daudz. Kad notiks Latvijas Radio pārcelšanās kopā ar Latvijas Televīziju, tajā brīdī būs jāpārskata arhīva materāli lentās. Digitalizācija notiks un būs pastiprināta," viņš izteica pārliecību.