Otrdien valdības sēdē ilgas debates izraisījušais Latvijas Televīzijas (LTV) lūgums pirms "krievu valodas referenduma" saņemt papildu finansējumu arī skaidrojošiem raidījumiem par "valsts konstitucionālo pamatu negrozāmību" šobrīd tiktu formulēts citādi, portālam "Delfi" atzina LTV1 informatīvi dokumentālo raidījumu satura redaktore Sarmīte Plūme.
Tieši Plūme bija sagatavojusi LTV ģenerāldirektora Edgara Kota janvāra sākumā Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) nosūtīto vēstuli. Viņa atzīst, ka tobrīd publiskajā telpā virmoja ideja, ka nepieciešama skaidrojoša kampaņa par konstitūcijas pamatu negrozāmību, turklāt februāra vidū Satversmei paliek 90 gadi. "Šodien rakstot, mēs to noteikti formulētu savādāk," pieļauj Plūme.
Redaktore stāsta, ka raidījumi jau esot "lielā gatavības pakāpē", jo darbs pie tiem sācies, vēl pirms bija zināms, vai tiks piešķirta nauda. "Mūsu uzdevums ir izskaidrot cilvēkiem: kā es kā pilsonis, ejot balsot par vai pret, ietekmēšu Satversmi, aplūkojot tos piecus pantus, ko ierosināts grozīt," stāsta Plūme.
Viņa skaidroja, ka raidījumi mudināšot cilvēkus "iet un balsot atbildīgi", proti, paužot konkrētu nostāju, nevis ievelkot plusiņu gan "par", gan "pret" lodziņā. Raidījumi būšot montēti, bez žurnālistiem kadrā, un tajos runās gan juristi, gan sabiedrības pārstāvji, skaidrojot to, kas mainīsies, ja Satversme tiktu grozīta, stāsta Plūme.
Viņa apstiprināja, ka LTV7 kanālā raidījums krievu valodā paredzēts 17.februārī, savukārt par raidījuma LTV1 latviešu valodā ētera laiku skaidrība būšot tuvākajās dienās. Plūme arī sacīja, ka vēl nevarot apgalvot, ka raidījumi abās valodās satura ziņā būs identiski, taču atzina, ka summas ziņā gan tā esot. To apliecina arī budžeta pieprasījums – katram raidījumam tiek prasīti 1600 lati.
Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja 26 352 latu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem sabiedriskajiem medijiem - LTV un Latvijas Radio (LR) – ar nosacījumu, ka šī nauda tiks izmantota "krievu valodas referenduma" būtības skaidrošanai un rezultātu analīzei, ne aģitācijai "par" vai "pret" grozījumiem Latvijas Satversmē.
Līdzekļus valdība piešķīra NEPLP, lai tā pārskaitītu līdzekļus sabiedriskajiem medijiem par 18.februārī gaidītā referenduma atspoguļošanu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (ZRP) gan norādīja, ka koalīcija pirms kāda laika vienojusies, ka valsts nekādu finansējumu aģitācijai neatvēlēs. "Vai tādejādi neatkāpsimies no vienošanās, ko pieņēmām koalīcijā?" jautāja ministrs.
Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters gan uzsvēra, ka finansējums sabiedriskajiem medijiem paredzēts informēšanai, nevis aģitācijai. Arī NEPLP loceklis Gints Grūbe valdības sēdē norādīja, ka naudas piešķiršanas mērķis ir panākt, lai mediji izsmeļoši atspoguļotu referenduma būtību.
Arī LTV vadītājs Edgars Kots vairākkārt valdības sēdē akcentēja, ka "šis projekts neparedz aģitāciju, jo sabiedriskā televīzija nevar aģitēt". LTV mērķis ir pirms referenduma skaidrot ar referendumu saistītos jautājumus, kā arī analizēt referenduma rezultātus pēc tam. Kots uzsvēra, ka, veidojot sabiedrisko pasūtījumu medijiem, par referendumu nebija zināms.
Rinkēvičs gan norādīja, ka LTV ir vairāki analītiskie raidījumi, kas varētu skaidrot referenduma būtību, tāpēc nav saprotama nepieciešamība piešķirt papildu naudu. Kots turpināja uzsvērt, ka raidījumi būs skaidrojoši, ko nozīmē par un pret, un šāds izskaidrojums īsti nav LTV esošo analītisko raidījumu formāts.
Ārlietu ministrs pēc spraigām debatēm atzina, ka gatavs no saviem iebildumiem atteikties ar nosacījumu, ka rīkojumā par naudas piešķiršanu paredzēs papildu nosacījumu, ka resursus nekāda gadījumā neizmantos aģitācijai par vai pret, bet tikai referenduma būtības un rezultātu skaidrošanai.
Valdības rīkojums paredz: lai nodrošinātu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto sabiedrības informēšanu pirms tautas nobalsošanas par grozījumiem Satversmē, NEPLP pārskaitīs 10 157 latus Latvijas Radio un 16 195 latus Latvijas Televīzijai. Anotācijā skaidrots, ka papildu finansējums sabiedriskajiem medijiem nepieciešams, lai atspoguļotu referendumu un lai sagatavotu skaidrojošus un informatīvus raidījumus.
"Palielinot informatīvo un skaidrojošo raidījumu apjomu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos, tiks nodrošināta plaša un daudzpusīga sabiedrības informēšana par tautas nobalsošanu, izskaidrota valsts konstitucionālo pamatu būtība un atspoguļota referenduma dienas norise," klāsta rīkojuma autori – NEPLP un KM.
Jau vēstīts, ka referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī. Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK mēģināja apturēt referendumu, apstrīdot tā likumību Satversmes tiesā (ST). ST nolēma ierosināt lietu pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma "krievu valodas referenduma lietā", tomēr pats 18.februārī paredzētais referendums netiek apturēts.