Inese Laizāne, kas bija pirms vēlēšanām oficiāli deleģētā VL-TB/LNNK kultūras ministres kandidāte, kļūs par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri, savukārt VL-TB/LNNK premjera kandidāts un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš būs Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, vēstīja raidījums.
Jaunzeme-Grende agrāk vadīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un politikā iesaistījās tikai šogad, turklāt nekandidēja vēlēšanās. Šobrīd viņa ir arī Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" padomes priekšsēdētāja un ir piedalījusies arī šī fonda radošajās aktivitātēs, piemēram, albuma ierakstā un koncertos.
Savukārt advokātu biroja "Wall" zvērināts advokāts Bordāns ir starp tiem bijušajiem "Pilsoniskās savienības" (PS) biedriem, kas no tās izstājās un izveidoja biedrību "Demokrātiskie patrioti". Bordāns savulaik bijis 6.Saeimas deputāts no partijas "Latvijas ceļš". Pērn pavasarī viņš kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru un premjera padomnieku juridiskajos jautājumos Valda Dombrovska (V) pirmajā valdībā, bet rudenī no "Vienotības" saraksta bez panākumiem kandidēja 10.Saeimas vēlēšanās. Arī šoruden 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās viņam neizdevās kļūt par deputātu, kandidējot no VL-TB/LNNK saraksta.
"Panorāma" arī ziņoja, ka par veselības ministri piekritusi kļūt "Vienotības" pārstāve Ingrīda Circene, kura savulaik jau bijusi šajā amatā. Pārējie potenciālie "Vienotības" ministri nav mainījušies – savus amatus, visticamāk, saglabās finanšu ministrs Andris Vilks un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, par labklājības ministri varētu kļūt Saeimas deputāte un FM parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele.
Zemkopības ministres amatam "Vienotība" grasās virzīt un uzņemties atbildību pār bezpartejisko kandidāti – bijušo šīs ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas valsts sekretāri, šobrīd – Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieci Laimdotu Straujumu.
Arī Zatlera Reformu partijas (ZRP) potenciālo ministru sarakstā izmaiņas sestdien nav parādījušās – Izglītības un zinātnes ministrijas vadību iecerēts uzticēt sociālantropologam, bijušajam Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājam Robertam Ķīlim, bet Ārlietu ministrijas – bijušajam Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Edgaram Rinkēvičam, kurš pirms pievienošanās Valda Zatlera komandai Rīgas pilī ilgus gadus bija Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.
VARAM vadītāja amatā ZRP, visticamāk, nominēs partijas valdes locekli, uzņēmēju Edmundu Sprūdžu, kurš pirms vēlēšanām tika nominēts par ZRP premjera amata kandidāts. Iekšlietu ministra amatam ZRP varētu virzīt tās pirms vēlēšanām šim amatam nosaukto kandidātu – ZRP valdes locekli, juristu Rihardu Kozlovski, kuram ir vairāk nekā 15 gadu pieredze tiesībsargājošās iestādēs, tostarp viņš bijis Aizsardzības ministrijas padomnieks un NATO Rīgas Samita Organizācijas biroja Drošības pasākumu koordinācijas nodaļas vadītājs. Ekonomikas ministra amatā varētu nonākt bijušais LTRK stratēģijas direktors Daniels Pavļuts.
Savukārt par Satiksmes ministrijas bezpartejisko vadītāju – visticamāk, bijušo diplomātu un ārlietu ministru Aivi Roni – atbildību solidāri uzņemsies "Vienotība" un ZRP.
Jau vēstīts, ka "reformu un tiesiskuma koalīciju" veidojošie partneri piektdienas vakarā vienojās par atbildības jomu sadali, kas paredz, ka ZRP būs pieci ministru amati, Saeimas priekšsēdētāja amats, kam tiks deleģēts Zatlers, kā arī kopā ar "Vienotību" solidāra atbildība par bezpartejisku satiksmes ministru. "Vienotībai" bez premjera amata uzticēs atbildību vēl par piecām ministrijām, savukārt Nacionālai apvienībai VL-TB/LNNK būs divi ministru krēsli un divi parlamentārie sekretāri abu pārējo partiju ministrijās – Veselības ministrijā un VARAM.
Nacionālās apvienības deputāts arī vadīs jaunizveidotu Valstiskās audzināšanas apakškomisiju Saeimā, savukārt līdz ar Pilsonības likuma grozījumiem pašreizējo Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisiju pārveidos par Sabiedrības saliedētības komisiju, nododot tās vadību VL-TB/LNNK pārstāvim.
Pirmdien uz pirmo sēdi sanāks jaunā Saeima, taču Valsts prezidents Andris Bērziņš jau ir paziņojis, ka nenosauks premjera amata kandidātu no parlamenta tribīnes, bet gan ar rīkojumu, turklāt atzīmējot, ka, iespējams, tas nemaz nenotiks pirmdien.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pirmdienas vakarā, vairāk nekā trīs nedēļas pēc ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanām, ZRP, "Vienotība" un Nacionālā apvienība "VL-TB/LNNK" parakstīja reformu un tiesiskuma koalīcijas vienošanos, apņemoties veidot nākamo valdību. Nacionālās apvienības pārstāvji vienošanās tekstam pievienoja "izpratnes skaidrojuma dokumentu", kurā skaidrota apvienības atšķirīgā izpratne par atsevišķiem vienošanās punktiem.
Divi no Saeimā ievēlētājiem spēkiem - "Saskaņas centrs" un Zaļo un Zemnieku savienība" - netiek aicināti koalīcijā. Ja Valsts prezidents akceptēs partiju vienošanos un nominēs premjera amatam "Vienotības" pārstāvi Valdi Dombrovski (V), šie spēki paliks opozīcijā.
Iepriekš ZRP aicināja veidot koalīciju kopā ar SC, taču pret to iebilda "Vienotība". Lai atrisinātu situāciju, "Vienotība" aicināja veidot plašu"varavīksnes koalīciju" no visiem pieciem parlamentā ievēlētajiem spēkiem, taču ZRP iebilda pret sadarbību ar ZZS, jo tā ir Zatlera partijas "sarkanā līnija" - nepieļaut sadarbību ar "oligarhu partijām".
Vēlāk "Vienotība" aicināja veidot nacionālā izlīguma koalīciju no četriem ievēlētajiem spēkiem, opozīcijā atstājot tikai ZZS. Taču SC un VL-TB/LNNK savstarpējo pretrunu dēļ arī šī iecere izgāzās.