LU rektora kandidāti debatēs uzsver nepieciešamību paaugstināt studiju kvalitāti
Foto: LETA

Abi Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāti - profesors Mārcis Auziņš un profesore Inta Brikše - otrdien debatēs uzsvēra nepieciešamību paaugstināt studiju kvalitāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Auziņš savā programmā uzsvēra, ka ir jāturpina stabila attīstība, lai LU būtu Latvijā labākā vieta studijām, zinātniskajai pētniecībai un darbam. "Lai to panāktu, mācībspēkiem ir jānodrošina iespēja LU harmoniski savienot pasniedzēja darbu, mācot studentus, ar pētniecisko darbu, radot jaunas zināšanas. Rektoram un Senātam jānodrošina labvēlīgi apstākļi, lai LU pasniedzēji būtu Latvijā labākie mācībspēki un pētnieki savā nozarē," teica Auziņš.

Studentiem Auziņš sola teicamas lekcijas, ko vada labākie pašmāju un ārvalstu pasniedzēji, iespēju strādāt apmaksātos pētniecības projektos savā zinātņu nozarē, brīvi veidot attiecības ar citiem studējošajiem, iekļauties studentu organizāciju veidotajos sociālajos tīklos gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņš uzskata, ka studentiem ir jārada apstākļi, lai viņi jau studiju laikā varētu strādāt savā profesijā, lietišķajos un akadēmiskajos projektos, kas būtiski uzlabos gan studiju kvalitāti, gan arī nodrošinās studējošajiem ienākumus savu materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanai. Auziņš no studentiem sagaida konstruktīvu sadarbību un iniciatīvu studiju kvalitātes un procesa pilnveidošanā.

Zinātniskajiem institūtiem Auziņš apņēmies nodrošināt iespēju līdzdarboties LU stratēģisku lēmumu pieņemšanā, stiprināt sadarbību starp fakultātēm un institūtiem, lai tie kļūtu par neatņemamu studiju procesa sastāvdaļu, iesaistīt institūtu realizētajos zinātnes projektos lielu skaitu doktorantūras un maģistratūras studentu.

"Ja LU saime man uzticēs vadīt LU arī nākamos četrus gadus man būs iespēja turpināt realizēt savu programmu, LU veidos jaunu Latvijas intelektuāļu paaudzi ar augstu morāli un kvalitatīvām zināšanām, kas nodrošinās Latvijas kā valsts attīstību nākotnē. LU turpinās būt ļoti prasīga ne tikai pret sevi, bet arī pret valsti," solīja Auziņš.

Brikše savā programmā uzsvēra četrus galvenos darbības virzienus - studiju kvalitāte, pētniecības atpazīstamība, starptautiskā atpazīstamība un laba pārvaldība. Viņa norādīja, ka LU saime ir izcila, taču esošie resursi netiek racionāli izmantoti, tādēļ studiju kvalitāte turpina pazemināties. Brikše uzskata, ka LU var uzlabot studiju kvalitāti un piesaistīt labākos Latvijas vidusskolu beidzējus, lai viņi neaizbrauktu uz ārvalstīm. Kā būtisku mērķi savai darbībai Brikše ir izvirzījusi pārvaldes kultūras maiņu, par ko viņa no kolēģiem un studentiem izpelnījās skaļus aplausus.

Abi rektora amata kandidāti kā būtisku šķērsli veiksmīgai turpmākajai darbībai minēja nesakārtoto likumdošanu, kas patlaban ierobežo ārvalstu mācībspēku piesaisti, studiju programmu realizāciju svešvalodās, LU nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Abi rektora amata kandidāti neatbalsta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājas Inas Druvietes (V) iesniegtos priekšlikumus Augstskolu likumam par augstskolu pārvaldes modeļa maiņu. Auziņš Druvietes priekšlikumus nodēvēja par politiskiem un tuvredzīgiem, ko pa sānu durvīm cenšas iestrādāt likumdošanā. Savukārt Brikše norādīja, ka LU Senāts ir nosūtījis komisijai argumentētu vēstuli, kurā pausts viedoklis par iecerēto pārmaiņu iespējamām sekām.

Runājot par ieceri Torņakalnā izveidot modernu Akadēmiskā centra ēku kompleksu, abi rektora amata kandidāti norādīja, ka tas ir nepieciešams, lai varētu attīstīt dabaszinātņu jomu. Brikše norādīja, ka jaunais centrs ļaus nostiprināt dabaszinātņu materiāli tehnisko bāzi. Apmeklējot Ķīmijas fakultāti, viņa bijusi pārsteigta par telpām un materiāli tehnisko nodrošinājumu. "Ja nebūs mūsdienīgu telpu un iekārtu, tad mēs nevaram cerēt, ka varēsim piesaistīt ārvalstu studentus. Ja mēs nesakoncentrēsim resursus Torņakalnā, nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā mēs nespēsim piesaistīt līdzekļus," teica Brikše, piebilstot, ka tomēr Torņakalna Akadēmiskā centra vajadzības ir jāsabalansē arī ar pārējo fakultāšu vajadzībām.

Debašu laikā tika runāts arī par mācībspēku paaudžu maiņu. Auziņš atzinīgi vērtēja iespēju, ka doktorantūras studenti var saņemt Eiropas Sociālā fonda stipendiju, kas pēdējos gados ir veicinājis doktorantu skaita palielināšanos. Brikše gan iebilda, ka patlaban doktorantūras studentu stipendija ir lielāka nekā profesora alga, tādēļ ir strauji jāmeklē risinājums, kā nepazaudēt jaunos doktorantus, jo diezin vai viņi vēlēšoties strādāt par tik zemu atalgojumu augstskolās un institūtos.

Debatēs savu viedokli par rektoriem pauda arī pārstāvji, kas rektora amata kandidātus izvirzīja. LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Māris Purgailis uzsvēra, ka Auziņš ir pratis piesaistīt līdzekļus LU laikā, kad strauji samazinājās finansējums, viņš ir politiski neitrāls un viņam ir rektoram nepieciešamās personīgās īpašības.

Savukārt LU Medicīnas fakultātes dekāne profesore Ingrīda Rumba-Rozenfelde uzsvēra, ka Auziņš ir pasaules līmeņa zinātnieks, kuram ir vairāk nekā 100 zinātniskās publikācijas recenzējamos starptautiskos žurnālos.

LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas docents Ivars Ījabs uzsvēra, ka Brikšei ir raksturīga organizatoriska kompetence un prasmīga finanšu vadība, veiksmīga pedagoģiskā un pētnieciskā darba sasaiste LU Sociālo un politisko pētījumu institūtā, kas ļāvis piesaistīt fakultātei ievērojamus līdzekļus.

LU Studentu padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Līdaks uzsvēra, ka studenti no jaunā rektora sagaida kvalitatīvu studiju procesu, jo iepriekšējos gados studiju kvalitāte ir nevis uzlabojusies, bet pat pasliktinājusies. "Rektoram vajag ne tikai saskatīt problēmas, bet prast tās arī risināt. Brikšei ir raksturīga stingra pieturēšanās pie vārdiem un teiktā izpildes," sacīja Līdaks.

Kā ziņots, LU rektora vēlēšanas notiks 25.maijā. Rektoru LU Satversmes sapulce ievēl uz četriem gadiem. Rektora vēlēšanas notiek aizklātās balsošanas kārtībā. Par ievēlētu rektora amatā atzīstams pretendents, kurš saņēmis vairāk par pusi balsu no to LU Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās.

Brikši rektora amatam izvirza LU Studentu padome un Sociālo zinātņu fakultāte. Auziņu rektora amatam izvirza Ķīmijas fakultāte, Teoloģijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, LU Matemātikas un informātikas institūts, Fizikas un matemātikas fakultāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, LU Fizikas institūts un LU Cietvielu fizikas institūts.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form