LU rektora vēlēšanu skandāls: kāpēc tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo valdības lēmumu
Foto: LETA

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama rakstītais nolēmums, atjaunojot Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes rektora pienākumu izpildītāja amatā, ir noformēts uz 17 lappusēm, redzams anonimizētajā tiesas lēmumā.

Tajā lasāms tiesas atzinums, ka pastāv subjektīvais kritērijs pārsūdzētā rīkojuma darbības apturēšanai, jo tā darbības neapturēšanas gadījumā varētu nebūt vairs iespējams apstiprināt pieteicēju rektora amatā, ja pieteikums tiktu apmierināts. Proti, pieteicējam tiktu nodarīts būtisks kaitējums, kura novēršana varētu būt apgrūtināta vai neiespējama.

Tāpat tiesa ir secinājusi, ka LU Satversmes sapulces dalībnieka mandāts personām tiek piešķirts uz visu Satversmes sapulces pilnvaru termiņu un tādējādi tas dod tiesības personai piedalīties visu Satversmes sapulces lēmumu pieņemšanā, ne tikai rektora ievēlēšanā. Līdz ar to arī šis apstāklis norāda, ka Satversmes sapulces dalībnieku mandātu izsniegšana ievēlētajiem rezervistiem nav vērtējama kā daļa no rektora ievēlēšanas procesa.

Tiesas nolēmumā arī lasāms, ka tiesa ir analizējusi apstrīdētā Ministru kabineta (MK) lēmumu, pievēršot uzmanību tajā norādītajiem pamatojumiem un samērojot tos ar pastāvošajiem normatīvajiem regulējumiem. Piemēram, tiesa nekonstatēja ne Augstskolu likuma, ne LU Satversmes normas, kuras noteiktu LU Rīgas Medicīnas koledžā un LU Paula Stradiņa medicīnas koledžā studējošo tiesības līdzdarboties arī LU pašpārvaldes institūcijās. Arī LU studējošajiem atbilstoši Augstskolu likumam nav noteiktas tiesības piedalīties vēl citu iestāžu – Latvijas Universitātes koledžu – pašpārvaldes institūcijās.

Tiesa arī pievērsa uzmanību ārkārtas Satversmes sapulces sēdes sasaukšanas termiņiem, secinot, ka normatīvajā regulējumā nav tieši atrunāts šādas sēdes izziņošanas termiņš. Attiecīgi tiesa secināja, ka šāda regulējuma trūkums var tikt skaidrots ar ārkārtas sēžu būtību, proti, ka tajās tiek lemti tādi lēmumi, kuru lemšanu nevar atlikt līdz kārtējai Satversmes sapulces sēdei.

Lēmumā skaidrots, ka, ja jauns rektors netiek apstiprināts, līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai MK ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju.

Kā ziņots, Administratīvā rajona tiesa lēmusi apturēt Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu. Pašlaik vēl nav zināms, kad tiesa lietu skatīs pēc būtības. Apturot Ministru kabineta rīkojuma darbību, tiek apturētas visas ar to radītās tiesiskās sekas. Tādējādi par rektora pienākumu izpildītāju ir atzīstams Muižnieks.

Tiesas lēmums stājas spēkā nekavējoties. Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pieļauj, ka varētu rosināt pārsūdzēt tiesas noteikto pagaidu regulējumu, ar kuru atjaunotas Muižnieka pilnvaras kā LU rektora pienākumu izpildītājam.

Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" Šuplinska pauda, ka Administratīvā rajona tiesa nav mēģinājusi saprast LU rektora Muižnieka ievēlēšanas procesu. Vaicāta, vai pēc šāda tiesas lēmuma viņa varētu atkāpties no amata, Šuplinska atbildēja – "Nē!".

"Drusku nesaprotama ir šī tiesas reakcija uz abu sēžu rezultātu neapstiprināšanu. Principā skaidri redzams, ka tiesa nav mēģinājusi saprast vēlēšanu procesu, kas tika norādīts kā būtiskākais, kāpēc pievērst uzmanību vēlēšanu rezultātiem," pauda ministre.

Jau vēstīts, ka valdība augusta beigās pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo IZM skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Tags

Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas 2019 Izglītība Latvijas Televīzija Latvijas Universitāte Satversme

Comment Form