Foto: DELFI
Latvijas Universitātes (LU) studentu padome nepiekrīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) paustajam par augstskolas rektora vēlēšanām, teikts LU studentu padomes vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).

LETA jau vēstīja, ka Šuplinska rekomendē neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem rektora ievēlēšanas procesā. IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

Vēstulē LU studentu padome izsaka nožēlu, ka tai nav bijusi iespēja iepazīties ar pilnu un detalizētu IKVD ziņojumu, tomēr padome nevar piekrist IZM izvirzītajiem secinājumiem.

LU studentu padome nepiekrīt IZM minētajam, ka "studējošo pārstāvji [..] nav ievēlēti, bet gan deleģēti [..]", tomēr padomes darbību un lemšanas procesu nosaka LU Senāta apstiprināta LU studentu padomes Satversme. Tādējādi tas, vai LU Satversmes sapulcē piedalījušies studentu padomes ievēlēti pārstāvji (delegāti), noskaidrojams, analizējot LU studentu padomes Satversmes punktus.

"Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām IZM un IKVD pārstāvjus klātienē iepazīties ar LU studentu padomes 27.marta kopsapulces biļeteniem un protokoliem, lai sniegtu pilnvērtīgu ieskatu un pārliecību par studējošo pārstāvju ievēlēšanas atbilstību Augstskolu likumam, kā arī LU un LU studentu padomes Satversmei," uzsvērts vēstulē.

Papildus vēstulē norādīts, ka LU Satversmes sapulce ir augstākā LU lēmējinstitūcija, kurai ir tiesības lemt un balsot par mandātu leģitimitāti. "IZM apstrīdot un apšaubot šo dalībnieku leģitīmo dalību sapulcē, tā apšauba arī LU augstākās lēmējinstitūcijas kompetenci. Uzsveram, ka LU Satversmes sapulces lēmumiem ir augstākais juridiskais spēks un šo mandātu apšaubīšana nav pamatota," pausts LU studentu padomes vēstulē.

Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

LU prorektore Ina Druviete uzsvērusi, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas, tādēļ Šuplinska tiek aicināta rektora Muižnieka kandidatūru virzīt apstiprināšanai rektora amatā valdībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!