Patlaban AT Senāts tikai sagatavo lēmumus par apcietinājuma kā drošības līdzekļa pagarināšanu vai noraidīšanu, jo likums par to atļauj lemt tikai no 1.novembra, sacīja Dārzniece.
Lietu izskatīšana notiek AT Senāta rīcības sēdē bez pušu piedalīšanās. Sēdēs pieņemtie lēmumi ar kurjerpasta palīdzību 1.novembrī tiks nogādāti uz cietumiem un darīti zināmi tiesām.
"Lielākoties termiņu pagarinājumi lūgti apsūdzībās par slepkavībām, laupīšanām," informēja AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš. "No visām saņemtajām lietām ir tikai dažas, kurās lūgumu pagarināt apcietinājuma termiņu varētu uzskatīt par nepamatotu," norādīja Gruziņš.
Jāatgādina, ka grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, kuri stāsies spēkā 1. novembrī, nosaka, ka krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem, ja tie saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, drošības līdzekļa apcietinājuma termiņu virs gada un sešiem mēnešiem var pagarināt AT Senāts.
Viens no būtiskākajiem grozījumiem paredz, ka apcietinājuma termiņš apcietinātajai personai pirmās instances tiesā nedrīkst būt ilgāks par vienu gadu un sešiem mēnešiem no dienas, kad lieta saņemta tiesā.
Jau vēstīts, ka 1.novembrī, stājoties spēkā Kriminālprocesa kodeksa (KPK) 77. panta grozījumiem, no apcietinājuma būs jāatbrīvo 91 persona: 64 lietas atrodas Rīgas apgabaltiesā, 20 Latgales apgabaltiesā, viena Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, divas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un četras lietas Rīgas rajona tiesā.