Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka un zeme zem tās nav koroborēta zemesgrāmatā, līdz ar to tai faktiski nav noteikta īpašnieka. Tādējādi ēku arī nav iespējams apsaimniekot, bet saskaņā ar Valsts zemes dienesta informāciju Rīgas pašvaldība ir tās tiesiskais valdītājs.
Lēmumprojektā rakstīts, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība apzinās, ka baznīca ir sakrāla celtne un apņemas tajā turpināt Latvijas ekumenisma tradīcijas, nodrošinot baznīcā gan luterāņu, gan katoļu draudžu darbību.
Tāpat pašvaldība apņemas nodrošināt, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir kultūrvēsturiskā mantojuma, tostarp vācbaltiešu kultūrvēsturiskā mantojuma, izpētes, saglabāšanas un popularizēšanas vieta un tā būs atvērta un pieejama visai sabiedrībai, harmoniski apvienojot reliģisko, kultūras un izglītojošo darbību.
Rīgas dome lūgs Saeimu pieņemt Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu, nosakot, ka baznīcas īpašuma tiesības ir Rīgas pašvaldībai, kā arī likumā paredzēt īpašuma ieguvēja pienākumu nodrošināt baznīcas izmantošanu vairākiem mērķiem.
Plānots, ka gadījumā, ja Saeima lems īpašuma tiesības piešķirs Rīgas domei, baznīca tiks izmantota kā reliģiska vieta, ievērojot ekumenisma principus, kultūrvēsturiskā mantojuma, tostarp vācbaltiešu kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes, saglabāšanas un popularizēšanas vieta, koncertu, mākslas, vēstures izstāžu, tostarp, par pilsētas attīstību un arhitektūru, kā arī citu kultūras pasākumu norises vieta, tūrisma objekts, tai skaitā baznīcas skatu tornis, izglītojošu pasākumu norises vieta, savukārt ieņēmumi no Rīgas Svētā Pētera baznīcas darbības tiks novirzīti baznīcas uzturēšanai un attīstīšanai.
Deputātu domas debatēs dalījās – daļa aicināja pieņemt lēmumu, lai varētu diskusijas atbildīgajā Saeimas komisijā turpināt ar vienotu pašvaldības skatījumu, bet daļa deputātu norādīja, ka pašvaldībai nav jāuzņemas baznīcas apsaimniekošanas funkcija un nav skaidrs arī baznīcas renovēšanai nepieciešamo 35-40 miljonu eiro ieguves avots.
Diskusijas par baznīcas īpašuma tiesībām turpināsies atbildīgajā Saeimas komisijā.
Jau ziņots, ka Saeimā dažādos sasaukumos kopš 2006. gada izskatīti vairāki risinājumi, tostarp baznīcas ēkas atdošana Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) vai pašvaldības īpašumā, bet līdz galīgajam balsojumam tie nav tikuši.
Janvārī Saeimas atbildīgajā komisijā atsākās diskusijas par baznīcas nākotni - tajās šoreiz iesaistījies arī valsts prezidents Egils Levits, kurš aicina valsti, pašvaldību un LELB izveidot īpašu nodibinājumu, caur kuru ēku pārvaldīt kopīgi.
Kamēr īpašumtiesību jautājums nav atrisināts, baznīcā netiek veikti arī nepieciešamie remontdarbi. Ēkas stāvoklis šobrīd esot tuvu tam, lai tās ekspluatācija būtu jāpārtrauc drošības apsvērumu dēļ.
