Trešdien Briselē NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Luksemburgas valdības Luksemburgas valdības pārstāvis aizsardzības jautājumos Anri Kokss parakstīja saprašanās memorandu, portālu "Delfi" informēja Aizsardzības ministrijā.
Memorands paredz līdzfinansējuma piešķiršanu vides attīrīšanas darbiem militāros objektos Latvijā, stiprinot Latvijas uzņemošās valsts atbalsta spēju.
Pabriks norāda, ka Latvijas armija pievērš pastiprinātu uzmanību gan vides aizsardzībai savos poligonos, gan šo teritoriju attīrīšanai no jau esošā piesārņojuma. "Šodien parakstītais memorands ne tikai liecina par Latvijas un Luksemburgas vienoto izpratni par vides aizsardzības nozīmīgumu, bet arī sekmē mūsu militāro bāzu attīstību," pauda Pabriks.
Luksemburgas Aizsardzības ministrijas piešķirtais finansējums tiks izmantots piesārņojuma likvidēšanai Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 19. kaujas nodrošinājuma bataljona teritorijā Stopiņu novadā, kā arī, pusēm savstarpēji saskaņojot, citos Nacionālo bruņoto spēku objektos.
Saskaņā ar saprašanās memorandu Luksemburga Latvijai piešķirs finansējumu 1,2 miljonu eiro apmērā laika posmā no 2020. līdz 2023. gadam jeb 300 000 eiro ik gadu.
Saprašanās memoranda īstenošana arī sekmēs klimata pārmaiņu un vides degradācijas seku mazināšanu, samazinot aizsardzības nozares ietekmi uz vidi, kas ir Eiropas Savienībā aktuāls jautājums.
Latviju un Luksemburgu vieno cieša sadarbība Eiropas Savienības un NATO ietvaros, norāda Aizsardzības ministrijā. 2017. gadā Luksemburga Latvijai piešķīra finansējumu trīs miljonu eiro apmērā uzņemošās valsts atbalsta spējas stiprināšanai.
Šis finansējums tika izmantots 450 karavīru izmitināšanai paredzētas kazarmas būvniecībai Ādažu bāzē, kur izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupa. Kazarmas būvniecība tika pabeigta 2019. gadā.
