Nolaisto ēku īpašnieks - Liepājas Sv.Annas luterāņu draudze, nolēma pārdot un gatavoja to izlikšanai tirgū. Kā stāsta vietējie iedzīvotāji, gatavojot ēku pārdošanai Sv.Annas luterāņu draudzes mācītājs Jānis Bitāns kopā ar draudzes priekšnieku lauzuši altāri un centušies noņemt koka krustu. Liepājas Jānis Bitāns komentēt notikušo atteicās, jo uzskata to par nesmuku ķildu. Par krusta un citu svētlietu nomontēšanu Bitāns savā draudzes avīzē raksta: "Nevēlējāmies, ka mūsu neklātienē vestie interesenti - pircēji, apzināti, vai neapzināti, kaut kādā veidā profanizētu šos dievkalpošanā izmantotos atribūtus".
Potenciālais zemes gabals ir tik vien liels, cik ēka. Taču īpašums atrodas jūras tuvumā. Ja īpašumu pārdotu, visticamāk vecais koka lūgšanas nams, kurā nav ne ūdens, ne kanalizācijas, tiku nojaukts
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ik gadu izpārdot savas vēsturiskās celtnes un zemes, tā katru gadu iegūstot aptuveni divus miljonus dažādiem tēriņiem. Savukārt jau vairākus gadus tiek lolots ilglaicīgāks plāns par mācītāju atalgojumu fondu. Tas paredz, ka katrai draudzei līdz šā gada jūnijam jāziedo fondā 30% no saviem īpašumiem. Lielāko daļu no tiem pārdotu, bet naudu atdotu Misūri Sinodes Luterāņu baznīcas pārvaldīšanā, kas to tālāk ieguldītu finanšu tirgos.
Tā kā arī šajā gadījumā, būtu jāgaida, kamēr investīcijas atmaksājas, iecerēts ņemt 20 miljonu latu aizdevumu no Misūri Sinodes, lai jau jūlijā mācītājiem varētu samaksāt vismaz 400 - 500 latu lielu algu, līdzšinējo 100 - 200 latu vietā.
Grūto finansiālo situāciju apliecina "Nekā Personīga" rīcībā esošā neoficiālā informācija, ka šī gada sākumā pirms termiņa Evaņģēliski Luteriskā baznīca iespējams lauza kādu depozīta noguldījuma līgumu, lai samaksātu pašreizējos tēriņus. Turklāt, neizsludinot taupības režīmu, naudas patlaban neatliekamiem izdevumiem iespējams pietiekot tikai līdz rudenim.
Baznīcas īpašumu pārvaldītājam SIA "Pastorāts" pērnais gads nav bijis veiksmīgs. Uzņēmuma zaudējumi bijušai vairāk nekā 300 tūkstoši, samazinājušies arī uzņēmuma aktīvi, liecina pērnā gada bilance.
Līdz ar fonda izveidi, Baznīcas Virsvaldes rokās nonāk liela visu draudžu gadu gaitā sakrāta vērtība - īpašumi. Draudzes zaudē savu noteikšanu pār tiem. Turklāt joprojām nav skaidrs, vai algu saņems arī tas mācītājs, kura draudze tomēr fondā nepiedalīsies. Ieguldījumu atdeve ir atkarīga no daudziem faktoriem, tajā skaitā no ekonomiskās situācijas pasaulē, kas patlaban nepiedzīvo uzplaukumu. Ja darbība finanšu tirgos ir veiksmīga, baznīcai vairs nav jālauza galva par pašreizējo rēķinu samaksāšanu un mācītāji bez rūpēm par ģimenes uzturēšanu var pāriet pilna laika kalpošanā.
Tas, ka par fondu tomēr pilnīga vienprātība Luterāņu baznīcā liecina tas, ka joprojām 26 draudzes nav parakstījušas vienošanos par īpašumu ziedošanu fondā. Pirms trim gadiem Luterāņu baznīcas kopējā īpašumu vērtība tika rēķināta ap 35 miljoniem latu, pateicoties dažām patiesi vērtīgām celtnēm Vecrīgā, piemēram, Mazā Pils ielā 6 vai Kalēju ielā 8. Kalēju iela 8 vēl martā bija izlikta pārdošanai par 1,5 miljoniem latu, ziņo raidījums "Nekā personīga".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
