Viņš norāda, ka pastāv paradoksāla situācija - LVRTC kā pakalpojumu sniedzējs un LTV kā to izmantotājs ir savstarpēji atkarīgi un viens bez otra pastāvēt nevar. Golsts apgalvo, ka LTV netiek diskriminēta, salīdzinot ar komercetelevīzjām. "Tarifi ir precīzi aprēķināti, izkalkulējot iespējami mazākos izdevumu posteņus," skaidro LVRTC ģenerāldirektors.
Pēc Golsta teiktā, vadoties no ekonomikas teorijas, dabiskā monopola apstākļos augstākie iespējamie tarifu līmeņi ir pie robežas, kuru pārsniedzot pakalpojumu saņēmējiem kļūtu izdevīgāk uzstādīt pašiem savus raidītājus. Bet nauda, kas šobrīd tiek maksāta LVRTC, ir tarifu diapazona pretējā pusē - tā ir nesalīdzināmi mazāka nekā paredzamie izdevumi alternatīva raidītāju tīkla izveidei, rēķinot arī iespēju atpelnīt ieguldītos līdzekļus. Turklāt attiecībā uz sabiedrisko TV un radio LVRTC ir jāpilda likuma prasība nodrošināt to apraidi. "Ar līdzšinējiem tarifiem mēs esam mata tiesu virs pašizmaksas," norāda LVRTC vadītājs.
Viņš gan atzīst, ka uzņēmums pašlaik darbojas labi un, ja izdosies vienoties ar LTV par godīgiem tarifiem, LVRTC varēs īstenot attīstības plānus ar pašu līdzekļiem. Patlaban centrs nodrošina apraidi 99% Latvijas teritorijas un LTV un Latvijas radio ir uztverami 99,5% Latvijas iedzīvotāju mītnes vietās.
Golsts atturējās prognozēt, kad tiks nodrošināts 100% pārklājums, vien norādīja, ka šādi plāni pastāv, turklāt šādu pārklājuma līmeni pieprasa likums par radio un televīziju. "Lai arī šķiet, ka atlicis pavisam maz, tomēr līdzekļi šī pēdējā posma izpildei ir vajadzīgi diezgan lieli," skaidro speciālists.
Kā ziņots, LTV ģenerāldirektors Uldis Grava vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei (ZZS) aicināja līdzsvarot valsts atbalstu digitālās televīzijas projektam un sabiedriskajiem medijiem, piemēram, LTV un Latvijas Radio valdījumā nodot daļu valstij piederošo SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) daļu.
Vēstulē Ūdrei Grava arī aicina rast iespēju izlīdzināt apraides tarifus LTV un komerctelevīzijām. Televīzijas veic maksājumus par apraidi LVRTC.
Grava norāda, ka apraides tarifi nav taisnīgi, tie ir pārāk lieli un paņem trešo daļu no valsts piešķirtajām dotācijām. "LTV maksā LVRTC turpat divas reizes vairāk par stundas raidījumu vienā kanālā (apmēram 140 latu), nekā komerciālās stacijas (apmēram 70 latu)," apgalvo Grava.
LTV vadītājs skaidro, ka šāda situācija izveidojusies, jo sabiedriskās televīzijas uzdevums ir ar savām programmām sasniegt visus Latvijas iedzīvotājus, bet komercstacijas labprāt neraida ārpus lielākajām pilsētām.
Grava lūdz LTV piešķirt pašizmaksas tarifus, atzīstot, ka LVRTC nebūtu jāsaņem peļņa no citas valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrības, kurai jāpilda nacionālais pasūtījums
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
