Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) strādājošā Latvijas Zaļā partija (LZP) iestājas pret "vardarbīgu" pašvaldību skaita samazināšanu, portālu "Delfi" informēja LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
13. Saeimā neievēlētais politiķis paskaidroja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāta Jura Pūces (AP) plāns uz pusi samazināt pašvaldību skaitu, ir pārsteidzīgs.
Tavars uzskata, ka administratīvi teritoriālās reformas mērķim jābūt "nevis piespiedu pašvaldību apvienošanai un novadu likvidēšanai, bet gan valsts iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanai".
"Ja Rojas novadu pievienos Talsiem, kur atradīsies visa administrācija, vai dzīve Rojā
paliks vieglāka? Vai pašvaldības sniegtie pakalpojumi kļūs kvalitatīvāki? Tā nebūs!
Reforma jāsāk no otras puses. Jāapzina pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāte,
finansiālās iespējas, jāizanalizē konkrētās reformas ieguvumi un zaudējumi, jāizskaidro
tie pašvaldību iedzīvotājiem, jādiskutē ar viņiem un jāuzklausa viedoklis. Un tikai tad
lemjam par reformas variantu," pauda politiķis, piebilstot, ka lielam skaitam mazo pašvaldību šobrīd ir problēmas īstenot pārvaldes funkcijas.
Ziņots, ka Ministru kabineta veidošanas laikā uzreiz pēc 13. Saeimas vēlēšanām ZZS solīja valdības sastāvā atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu.
Arī iepriekš tieši ZZS visaktīvāk iestājusies pret teritoriālās reformas turpināšanu. Piemēram, Latvijas Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Augusts Brigmanis 2017. gada aprīlī teica, ka "par varītēm mīlēts netiksi". Proti, pašvaldībām jāļauj par savu nākotni lemt pašām. "Es gribētu teikt mūsu koalīcijas partneru vadītajam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā – nu liecieties mierā, kuras pašvaldības gribēs, tās pašas tiksies un sadarbosies bez jebkādas piespiešanas. Nav jēgas ministrijai kartē zīmēt apļus, lai noteiktu, kurām pašvaldībām ir obligāti jāsadarbojas," teica Brigmanis. Pret reformu iebildusi arī ZZS biedru vadītā Latvijas Pašvaldību savienība.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien pēc tikšanās ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidātu Kariņu nolēmis uzticēt valdības veidošanu tieši "Jaunās Vienotības" izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam.
Plānots, ka Kariņa valdību bez "Jaunās Vienotības" veidos arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV" un partiju apvienība "Attīstībai/Par!".
"Jaunā Vienotība" bez Ministru prezidenta amata vēlas arī uzņemties atbildību par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Plānots, ka finanšu ministrs būs Jānis Reirs (JV), savukārt ārlietu – Edgars Rinkēvičs (JV).
Partijai "KPV LV" piedāvāts uzņemties rūpes par Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju, savukārt Jaunajai konservatīvai partijai – par Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Iekšlietu ministram nominēts Sandis Ģirģens ("KPV LV"), ekonomikas – Didzis Šmits ("KPV LV"), labklājības – Ieva Krapāne ("KPV LV"), tieslietu – Jānis Bordāns (JKP), satiksmes – Tālis Linkaits (JKP), izglītības un zinātnes – Ilga Šuplinska (JKP).
Plānots, ka partiju apvienība "Attīstībai/Par!" atbildēs par Aizsardzības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju. Aizsardzības ministra krēslam partiju apvienība virza Arti Pabriku (A/P), par reģioniem atbildēs Juris Pūce (A/P), bet veselības ministra amatam virzīta Ilze Viņķele (A/P).
Savukārt NA piedāvāts kultūras ministra un zemkopības ministra amats. Kultūras ministres amatā NA piedāvā esošo ministri Daci Melbārdi (NA), bet zemkopības ministra amatā – Kasparu Gerhardu (NA).
Valdības deklarāciju plānots sagatavot divu nedēļu laikā, lai janvāra ceturtajā nedēļā Saeimā varētu notiks balsojums par uzticības izteikšanu Kariņa vadītajai valdībai.
