Tāpat NA rosina paredzēt, ka valsts dibinātās augstskolās studiju programmas, kas norit Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās, būs jānodrošina arī valsts valodā. Tāpat iesniegti grozījumi, kas paredz liegt darba sludinājumos un līgumos pieprasīt svešvalodas prasmi, ja tā nepieciešama saziņai ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
"Šobrīd, kad visa pasaule dzīvo līdzi karam Ukrainā, ir svarīgi ne vien morāli un praktiski palīdzēt Ukrainai, bet arī stiprināt Latviju kā nacionālu un saliedētu valsti. Mūsu valstiskuma pamatā ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda. Šis ir īstais brīdis spert izlēmīgus soļus," norāda NA vadītājs Raivis Dzintars.
Viens no NA iesniegtajiem priekšlikumiem paredz no šī gada septembra mazākumtautību skolām pāriet uz mācībām pilnībā latviešu valodā. "Šobrīd mazākumtautību pamatskolās valsts valodā norit 50-80% mācību procesa, bet vidusskolās – viss mācību process, saglabājot skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus," norādīja apvienībā.
NA piedāvā ar 2022./2023. mācību gadu pilnībā pāriet uz mācībām latviski pamatizglītības un vidējās izglītības posmā. Partijas ieskatā līdzšinējā pāreja veicinājusi integrācijas procesu, nodrošinot ikvienam bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību un būt konkurētspējīgam darba tirgū.
Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstījusi, ka viņa aizvadītajā nedēļā minējusi, ka "beidzot jāatrisina pirms 30 gadiem nepadarītais, bet tas jādara gudri un saliedējot, nevis šķeļot vēl vairāk".
Viņa piebilda, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir plāns, kā pakāpeniski un saprātīgi šo atrisināt, bet "priekšvēlēšanu cīņām un populismam te nedrīkst būt vieta".
Tāpat partija iesniegusi likumprojektu, kas nosaka, ka valsts dibinātām augstskolām, kas īsteno studijas ES oficiālajās valodās, būs jānodrošina šo programmu apguve arī valsts valodā. Izņēmums būtu gadījumi, kad attiecīgās programmas nodrošināšanai Latvijā nav nepieciešamās specialitātes vai kvalifikācijas pasniedzēju.
"Esošā situācija, kad valsts augstskolām nav pienākuma sniegt līdzvērtīgu piedāvājumu latviski, sašaurina Latvijas iedzīvotāju iespējas gūt jaunas zināšanas valsts valodā un rada riskus latviešu zinātnes valodas attīstībai un prestižam. Tas var nākotnē mazināt valsts valodas lietojumu atsevišķās izglītības un zinātnes jomās, kā arī bremzēt zinātnes valodas, īpaši terminoloģijas, veidošanos latviešu valodā," uzskata politiskais spēks.
NA arī rosinājusi izmaiņas Darba likumā, nosakot, ka ne darba sludinājumos, ne darba līgumos nedrīkst iekļaut prasību pēc svešvalodas prasmes, ja tā paredzēta saziņai ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Partija norāda, ka darba tirgū joprojām ir situācijas, kad darba meklētājiem bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas svešvalodas, visbiežāk – krievu valodas, prasmes. Iesniegtie grozījumi nostiprinās latviešu valodas lietojumu ikdienā un mazinās krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju Latvijas darba tirgū.
Jau vēstīts, ka ministre paziņojumā norādījusi, ka šis ir brīdis, kad vairāk nekā jebkad jāstiprina Latvijas pamatvērtība – valsts valoda –, visiem Latvijā dzīvojošiem bērniem nodrošinot tiesības uz vienādu kvalitatīvu izglītību un vienā vienīgajā valsts valodā.
