Foto: Publicitātes foto
Aptuveni tūkstotis vecāku, kuri sestdien, 31. martā, bija pulcējušies Latvijas Krievu savienības (LKS) rīkotajā Vislatvijas mazākumtautību skolēnu vecāku sapulcē, iebilduši pret plānoto pāreju uz mācībām tikai latviski, norādot, ka iecerētā skolu reforma ir pretrunā ar tautas Atmodas laikā formulētajiem mērķiem, par sapulces norisi portālu "Delfi" informēja aktīviste Alla Berezovska.

Paziņojumā, kas publicēts Latvijas Krievu savienības mājas lapā, norādīts, ka Vislatvijas vecāku sapulces dalībnieki vēršas "pie visiem vecākiem, kas neuzskata nesenos Izglītības likuma grozījumus par pareizu un īstajā laikā spertu soli, saprot un pieņem to faktu, ka šī zeme ir dzimtā vairāku tautību cilvēkiem – latviešiem, latgaliešiem, krieviem, ebrejiem, romiem, vāciešiem, lietuviešiem, baltkrieviem, poļiem un citiem. Viņi visi arī iegulda savu darbu un intelektuālo potenciālu Latvijas attīstībā".

Sapulcē pieņemtajā aicinājumā norādīts, ka vecāki vēršas pie "citas vecāku daļas, kas atbalsta [izglītības ministra Kārļa] Šadurska reformu bez vārda runas. Mēs vēlētos atgādināt, ka Atmodas laikos tika plaši izplatītas izvēles brīvības, demokrātijas un līdztiesības idejas, un tikai tāpēc par tām nobalsoja ievērojama iedzīvotāju daļa. Tai skaitā arī krievvalodīgie valsts iedzīvotāji.Tomēr demokrātija ir tiesību paplašināšana, nevis ierobežošana. Šī skolas reforma nonāk pretrunā pieteiktajiem Atmodas mērķiem".

"Latviešu valoda neatkarīgās Latvijas ietvaros ir valsts valoda, ar to neviens nestrīdas. Mēs nekad neesam uzstājušies pret latviešu valodu, latviešu tautu un tās kultūru. Krievu skolu audzēkņu vecāki vairāk nekā jebkurš cits ir ieinteresēti, lai mūsu bērniem latviešu valodu mācītu kvalitatīvi," teikts paziņojumā.

Tiek norādīts, ka "nepārdomātā un nesagatavotā visu mazākumtautību skolu pāreja tikai latviešu mācību valodā vedīs pie tā, ka mūsu bērni nespēs apgūt mācību programmu valodā, kas nav viņu dzimtā. Tātad, būs asaras, negatīvas emocijas, psiholoģisks, bet vairākos gadījumos arī tiešs kaitējums bērna veselībai. Daudzi bērni nevarēs apmierinoši mācīties, nesaņems atestātus par veiksmīgu skolas absolvēšanu. Tas rada risku, ka veidosies asociālu jauniešu grupas, kas neatradīs sev lietojumu sabiedrībā un atriebsies šai sabiedrībai par savām neveiksmēm. Savukārt marginalizācijas process izraisīs bezdarbnieku skaitu pieaugumu un strauju noziedzības kāpumu".

Vecāki arī brīdina, ka "daļa krievvalodīgo skolēnu aizies uz latviešu skolām, un līdz ar to vairākkārt pieaugs etnisko konfliktu rašanās risks starp skolēniem un skolotājiem, kas savukārt izraisīs latviešu vecāku neapmierinātību. Nekontrolējama krievvalodīgo bērnu ieplūšana latviešu skolās noteikti ienesīs jucekli mācību procesā".

"Latvijas krievi nav jūsu ienaidnieki un nekad tādi nav bijuši," teikts paziņojumā, norādot, ka "izmantojot skolu reformu kā dūmu aizsegu, Latvijā pie varas esošie kārtējo reizi vienkārši sakūda latviešus pret krieviem, lai novērstu tautas uzmanību no reālajām problēmām ekonomikā, ko nespēj atrisināt".

"Tāpēc mēs aicinām latviešu vecākus sākt domāt un apzināties visu Šadurska skolu reformas kaitīgumu. Esam pārliecināti, ka Izglītības likuma grozījumi noteikti izraisīs konfrontāciju sabiedrībā un šķelšanos valstī. Bērnu miera un veselības labad mēs aicinām jūs atbalstīt mūsu prasības valdībai par nevienam nevajadzīgās skolu reformas atcelšanu," teikts aicinājumā.

Kā informēja Berezovska, sākotnēji dalībai sapulcē bija reģistrēti 926 cilvēki, taču rezultātā sapulci apmeklējuši vairāk nekā 1000 dalībnieku.

"Pilnīgi visus Latvijas vecākus un vecvecākus nav iespējams iesaistīt nevienā sapulcē, jo tā ir gandrīz visa tauta. Vārds "Vislatvijas" sapulces nosaukumā nozīmē to, ka tajā tika pārstāvēti visi Latvijas reģioni. Sapulcē piedalījās vecāki no Rīgas, Daugavpils, Ventspils, Rēzeknes, Liepājas, Saldus, Jēkabpils, Jūrmalas, Valmieras, Ogres, Aizkraukles, kā arī no citām pilsētām un novadiem,'' skaidroja Berezovska.

Sapulcē tika pieņemts aicinājums Valsts prezidentam mainīt 2018. gada 22. martā Saeimā pieņemtos likumus, nodot tos otrreizējai caurskatīšanai saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu.

Vējonis gan 2. aprīlī izsludināja grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības saturu tikai valsts valodā. Pārejas procesu paredzēts realizēt 2021./2022. mācību gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!