Lai arī jaunveidojamā uz kristīgām vērtībām balstītā poliskā spēka līderi mācītāji uzsver, ka jaunais spēks konsolidēs visus kristīgi domājošos, BNS veiktā aptauja liecina, ka citi mācītāji uz jaunveidojamo politisko partiju skatās diezgan skeptiski.
Gan Latvijas katoļu baznīcas arhibīskaps, kardināls Jānis Pujats, gan baptistu mācītājs Edgars Mažis, gan luterāņu mācītājs Jānis Ginters norādīja, ka pagaidām nejūt aicinājumu jaunveidojamajam spēkam pievienoties, un atzina, ka kristiešiem pagaidām ir ļoti maz informācijas, tāpēc nav pārliecības, vai jaunveidojamais spēks kardināli atšķirsies no citiem un tiešām spēs konsolidēt kristīgi domājošos.

Pujats norādīja, ka katoļu mācītājiem "nav tāda tradīcija, darboties politikā", un atzina, ka viņš pagaidām nejūt aicinājumu jaunajam politiskajam spēkam pievienoties, jo viņam nav bijusi iespēja iepazīties ar jaunveidojamās partijas programmu un aktivitātēm. Pujats gan pieļāva iespēju, ka "varbūt tā ir laba doma visiem kristīgajiem spēkiem konsolidēties", taču atzina, ka "politikā jādarbojas speciālistiem, lai varētu vadīt valsti".

Savukārt baptistu mācītājs Mažis norādīja, ka "mācītājam kā jebkuram cilvēkam ir tiesības aktīvi darboties politikā un sabiedriskajā dzīvē", taču uzsvēra, ka šādā gadījumā mācītājs vienlaicīgi nevar turpināt kalpot draudzē. "Uz draudzi nāk cilvēki ar dažādu politisko pārliecību, tāpēc, manuprāt, draudzes vadītājs vienlaicīgi nevar būt arī politiskā spēka līderis," sacīja Mažis.

Pēc viņa vārdiem, ja jaunveidojamajai partijai tiešām izdotos apvienot visus kristiešus, tai būtu liels atbalsts, taču viņš nebija pārliecināts, vai mācītāju partijai tas tiešām izdosies.

"Kristieši nav tik naivi, lai akli parakstītos tikai zem vārda kristīgās vērtības. Jaunveidojamā spēka pārstāvjiem ētiskā ziņā jābūt galvas tiesu pārākiem par citiem politiķiem, taču visi jau ir tikai cilvēki," atzina Mažis. Viņš atgādināja, ka arī Kristīgo demokrātu savienība savulaik centās apvienot kristiešu balsis, taču arī šajā partijā izveidojās iekšējas nesaskaņas. Mažis norādīja, ka pagaidām nav gatavs atbalstīt jaunveidojamo partiju, piebilstot "esmu gatavs atbalstīt idejas".

Arī luterāņu mācītājs Ginters uzsvēra, ka "apsveicama" ir doma, ka kristīgi domājošie cilvēki aktīvi iesaistās arī valsts sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, taču pret "konkrēto mācītāju iniciatīvu" izturējās skeptiski. "Par konkrēto iniciatīvu man ir daudz neskaidrību un vismaz šobrīd tajā neredzu potenciālu, kas tiešām spēs konsolidēt kristiešus," sacīja Ginters. Viņš arī atzina, ka "mācītāja darbs ir dzīves aicinājums", un norādīja, ka nevar būt "pusslodžu mācītājs".

Ginters arī pauda, ka pagaidām par jaunveidojamo kristīgo spēku ir ļoti maz informācijas, un piebilda - "kamēr man tiešām nebūs pilnīgas pārliecības, kādi ir partijas mērķi un kā tos reāli grasās izpildīt, politiskajam spēkam nepievienošos tikai tāpēc, ka tā vadītāji ir mani kolēģi un draugi".

Jāatgādina, ka šomēnes luterāņu mācītāji Ēriks Jēkabsons, Jānis Šmits, kā arī baptistu draudzes vadītājs Ainārs Baštiks paziņojuši, ka aprīļa beigās tiks dibināts jauns politisks spēks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit