Madonā siltumtrases ceļā atraktajos senkapos pirmdien atklāts jauns Latvijai unikāls atradums - jaunas sievietes galvas vainaga stikla pērlīšu nospiedums, informēja Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Līvija Zepa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Trešdien Madonā ieradīsies speciālisti no Rīgas, kas pētīs unikālo atradumu un noteiks, kādā krāsā bijušas pērlītes. Pēc izpētes būs iespējams restaurēt vainagu.

"Apbedītā sieviete noteikti bijusi bagāta. Sieviete bijusi pārklāta ar stikla pērlēm rotātu segu. Diemžēl pērles, atrokot apbedījumu, pabirušas. Jāņem vērā aukstais laiks, kāds ir ārā. Arheologiem šādos apstākļos ir grūti strādāt. Citādi būtu, ja apbedījumus atraktu vasarā," teica Zepa.

Unikālais vainaga nospiedums izņemts no apbedījuma vietas kopā ar visu zemi un nogādāts muzejā. Muzejnieki fiksējuši fotoattēlos šo vainaga nospiedumu, kas palicis augsnē. Zepa pauda, ka šī senā liecība izraisa emocijas. Tās līdzinās pārsteigumam, kāds varētu būt, ieraugot liecību par citplanētieti.

Vainagā skaidri var saskaitīt apmēram 13 pērļu rindas, bet, iespējams, to ir bijis vismaz 15. Pērlītes bijušas krāsainas, visticamāk, ne tikai baltas, bet arī sarkanas, zaļas, zilas. Taču krāsas ir pabalējušas un par reālo vainaga izskatu varēs spriest, kad izpēti būs beiguši speciālisti.

Vainaga izskatu brīdī, kad tas tika atrakts, zīmējumā fiksēja Madonas muzeja darbiniece Ilze Gaujēna.

Zepa pauda, ka atraktais sievietes apbedījums ir unikāls tāpēc, ka atbilst viduslaikiem, un līdz šim Madonā šim laika periodam atbilstoši senkapi ar tik bagātīgu laikmeta liecību nav atrakti. Atrasti arī gustavlaiku (zviedru laiku) šiliņi, rotas, gliemežvāki no Vidusjūras, kas kalpojuši par tirdzniecības līdzekli. Apbedījumi veikti pirms apmēram 1000 gadiem.

Arheologi bagātās sievietes apbedījumu savos pētījumos fiksējuši kā 88. šajā kapu laukā.

"Būvējot siltumtrasi, ar buldozeru ir noņemta augsnes virskārta. Apmēram divu metru dziļumā atrakti kapi. Apbedījumi bijuši blīvi. Raksturīgi arī virsapbedījumi (apbedījumi divās kārtās). Tas liecina, ka tagadējā Madona jau izsenis bijusi plaši apdzīvota," teica Zepa.

Rīgas SIA "A.I.G." arhitektoniskās izpētes grupas pārstāvis Mārtiņš Rušs jau vairākas dienas strādā Madonas senkapu izpētē.

"Veidojot siltumtrasi pēc projekta, cilvēki uzrakuši kapus, kas atbilst 12. līdz 17.gadsimtam. Pašlaik pētām kapsētas epicentru. Plānojam te darbu pabeigt līdz 1.dembrim," viņš teica.

Rušs pauda, ka "Madonā visi zināja par senkapiem un būvstrādnieki bija par tiem brīdināti, tikai nevienam neienāca prātā, ka te ir ārkārtīgi intensīvi apbedījumi - pāris metros zemes guļ līdz trim cilvēkiem viens pie otra".

Viņš pauda, ka strādāt arheologiem šeit ir interesanti, taču traucē laika apstākļi, tehniskās grūtības un laika limits. Arheologu darbu saskaņā ar līgumu apmaksās Madonas pašvaldības siltumtīklu uzņēmums.

Madonas mērs Andrejs Ceļapīters pauda, no 1.decembra siltumtrasei jābūt pabeigtai un jādarbojas. Pašvaldība esot ieinteresēta, lai arheologi izpēti veiktu ātrāk, jo "tad tas nemaksās tik dārgi".

Zepa informēja, ka Madonas muzejā jau divas nedēļas skatāma ekspozīcija, kurā parādītas senās rotas un darbarīki, kas septembrī atrasti senkapos siltumtrases ceļā. Madoniešu interese par šo izstādi esot liela.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form