'Maidana cilvēki' rīkotājs: Rīgā saskatu līdzības ar Doņecku pirms kara  (175)

Jau pirmajās demonstrēšanas dienās iepretim valdības ēkai Rīgā pērnā gada oktobrī izstāde piedzīvoja huligānu uzbrukumus, līdz naktī uz 11. oktobri tika pilnībā nopostīta. Bez incidentiem izstāde pēc tam viesojās Jelgavā, Bauskā un Valmierā.

Ja interese par "Maidana cilvēkiem" vēl būs, ļoti iespējams, iestājoties brīvdabas izstādēm piemērotiem laikapstākļiem, pavasarī ekspozīcija varētu atgriezties kādā Latvijas pilsētā, sarunā ar "Delfi" atklāj projekta kurators Genādijs Koroļovs.

Izstādi veido 100 lielformāta fotogrāfijas, kuras Kijevas Maidanā uzņēmis ASV pilsonis Sergejs Meļņikovs. Ekspozīcijas izstādīšanu Latvijā organizēja nevalstiskais fonds "Ukrainas dvēsele", kura pārstāvis ir "Delfi" sarunu biedrs Koroļovs.

Izstāde izveidota divos eksemplāros, no kuriem vienu jau oktobra beigās bija paredzēts nosūtīt uz ASV, taču Rīgā notikušā vandālisma dēļ šie plāni tika izjaukti. No abiem komplektiem sakombinēja vienu, ko pēc tam demonstrēja Jelgavā, Bauskā un Valmierā, stāsta Koroļovs.

Rīga bija pirmais punkts pēc Kijevas, kur "Maidana cilvēki" demonstrēti pilnā apjomā. Daļēji darbi pirms tam demonstrēti "Pasaules Miera forumā" Luksemburgā un kopā ar citiem darbiem Maidanam veltītā izstādē Čīlē. Turpmāk vienu ekspozīcijas eksemplāru paredzēts demonstrēt Eiropā, otru ASV.

Bez asinīm un naida

Izstādei atlasīti darbi, kuros nav redzama nāve, asinis un vardarbība, stāsta Koroļovs. "Izstāde nav par to," uzsver aktīvists, paskaidrojot, ka vardarbības ainas pietiekami daudz ir atrodamas citur. "Mēs rādījām cilvēku, kuri cīnās par sevi un savu brīvību, sejas, acis, emocijas," skaidro Koroļovs.

Katra fotogrāfija papildināta ar latviski (Latvijā) tulkotu tekstu, kurā savas tā brīža emocijas un motivāciju atrasties Maidana protestā pauž paši tā dalībnieki. Ļaužu domas pierakstītas protesta norises vietā un laikā, tāpēc ir emocionālas un dzīvas, teic Koroļovs.

"Cilvēki pat raud no aizkustinājuma," Ukrainas aktīvists stāsta par Latvijā novēroto. Turklāt tekstos nav aicinājumu uz vardarbību. "Tā nebija Maidanā un nevar būt arī izstādē," pamato Koroļovs. Teksti neapraksta attēlu, bet ir pastāvīga komponente, kurā var rast visas atbildes par to, kāpēc cilvēki nāca un kāpēc notika Maidans, viņš pasvītro. Galvenais pamudinājums protestiem bijusi toreizējās varas attieksme, nevis Eiropas Savienība (ES) vai citi faktori.

Maidana notikumi, kaut neseni, jau ir Kļuvuši par vēsturi, kuru nevajadzētu aizmirst, uzskata Koroļovs. "Tas ļoti daudz mainīja cilvēku dvēselēs, sirdīs un prātos. Ja pirms tam bija ļoti izteikta apātija, ka mēs neesam nekas, ka no mums nekas nav atkarīgs un ka mēs nevaram neko mainīt, tad Maidanā mēs sajutām, ka mūsu ir daudz un ka esam reāls spēks," skaidro Koroļovs.

Maidanā cilvēki iemācījās sadarboties cits ar citu – bija ļoti spēcīga horizontālā pašorganizācija un ļaudis darbojās bez vadības no augšas, stāsta vīrietis. Savstarpējo attiecību modelis, kas valdīja Maidanā, palīdzēja Ukrainai un varbūt var noderēt kā piemērs arī citiem, uzskata Koroļovs.

Saskata Krievijas propagandas ietekmi

Visnegatīvākā attieksme pret izstādi novērota tieši Rīgā, kamēr citās Latvijas pilsētās tā noritējusi bez starpgadījumiem un uzņemta silti. Dažās dienās pretī valdības ēkai iekārtotā ekspozīcija postīta vairākas reizes, līdz pilnīgi izdemolēta. Koroļovs negatīvo attieksmi pret izstādi skaidro ar Krievijas propagandu.

Maskava Maidanu uztvēra ļoti slimīgi, kaut tas nebija pret Krieviju un krieviem vērsts, bet gan pret Ukrainas iekšējām problēmām, norāda Koroļovs. "Maskava cenšas to attēlot kā pretkrievisku parādību," stāsta Koroļovs.

Maidanā piedalījās dažādu tautību cilvēki, tostarp krievi, un bijuši redzami arī Krievijas karogi, norāda izstādes kurators. Metāla eglītē laukuma centrā ilgu laiku karājās plakāts ar uzrakstu "Mīlam krievus, nicinām Putinu", viņš akcentē.

Pretkrieviskas iezīmes Ukrainā izteikti sākušas parādīties pēc militārā konflikta sākuma. "Ar kara sākumu, protams, sāka rasties pret Krievijas noskaņojums," atzīst Koroļovs.

Pirmais incidents Rīgā bijis saistīts ar sarkani melno Ukrainas Otrā pasaules kara partizānu armijas (UPA) kaujas karogu "Maidana cilvēki" izstādē [šo karogu par pamatu savam simbolam izmanto arī nacionālistu organizācija "Labējais sektors"]. Maidana laikā šis karogs bija cīņas par brīvību simbols, tā izmantošanu aizstāv Koroļovs. Taču tādu pašu negatīvu reakciju daudzos garāmgājējos izraisījis arī Ukrainas oficiālais zili dzeltenais karogs, apgalvo kurators.

"Es negribu, lai manā pilsētā ir jūsu zili dzeltenais karogs," Koroļovs citē kāda neapmierināta cilvēka teikto. Tāpat izskanējuši aicinājumi padzīt "sabraukušos hoholus" un sabojāt izstādi. "Lai cilvēki tā uzvestos, viņus vajag uzvilkt, atbilstoši ar propagandu sagatavot," uzskata aktīvists.

Koroļovs savas aizdomas pamato ar to, ka vairums neapmierināto ļaužu nemaz nav skatījušies izstādi, bet uzreiz bijuši noskaņoti pret Ukrainu, un ekspozīciju uztvēruši kā nīstās Ukrainas elementu. "Ko jūs sasniedzāt tur Maidanā," viņš ilustrē retorisku kritiķu jautājumu, uz kuru atbilde pašiem jautātāji nemaz neinteresējot.

Rīgā redz līdzību ar Doņecku

"Maidana cilvēki" kurators ir kritisks pret Rīgas domes amatpersonām, kuras pēc notikušajiem uzbrukumiem apturēja izstādes atļauju un pieprasīja organizatoriem pašiem nodrošināt ekspozīcijas apsardzi.

Koroļovs Rīgas domes izpilddirektora un priekšsēdētāja rīcībā pat saskata netiešu atbalstu izstādes postītājiem. Tā vietā, lai nosodītu vandālismu un aicinātu cilvēkus paust savu nepatiku civilizētā veidā, Rīgas dome sāka pārmest organizatoriem, ka viņi paši nenodrošina pasākuma apsardzi, atgādina Koroļovs. Rīgas mērs Nils Ušakovs ne reizi nepateica, ka postīt izstādi ir slikti, uzsver aktīvists.

Šāda amatpersonu reakcija kuratoram liek domāt, ka tām nepatīk ekspozīcijas tēma. Tās ir pret Maidana ideju un ideoloģiju, vai pat saskata tajā bīstamību, pieļauj Koroļovs.

Jāpiebilst, ka Rīgas domes izpilddirektora lēmums apturēt "Maidana cilvēki" demonstrēšanas atļauju pamatots arī ar izstādes autora Sergeja Meļņikova izteikumiem, ka izstādes mērķis esot "iemācīt Baltijas tautām padzīt no savas zemes okupantus", "aizsūtot atpakaļ 300 000 krievvalodīgos lopu vagonos". Sabiedrisko mediju portālā vētīta arī Meļņikova neviennozīmīgā personība.

Tikmēr Koroļovs norāda, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs viņa skatījumā ir tā sauktās "krievu pasaules" pārstāvis Latvijā. Aktīvists vietējās varas rīcībā, paziņojumu stilā un tonī saskatījis līdzības ar Doņecku pirms kara.

"Es ļoti asi sajutu, ka redzu daudz pazīstamas iezīmes. Mums austrumos viss sākās tieši no tādām lietām, līdz nonāca līdz karam. Es jau ne pirmo reizi saku: skatieties, ko dara jūsu Ušakovs – mums bija tas pats, un beidzās ar karu", stāsta Koroļovs, kurš pats cēlies no Luhanskas Ukrainas austrumos.

Aktīvists skaidro, ka Doņeckas mērs Oleksandrs Lukjančenko pirms bruņotā konflikta izcelšanās apzināti radījis fobiju pret visu ukrainisko un stiprinājis "krievu pasaules" sajūtu. Tas pats noticis arī viņa dzimtajā Luhanskā.

Ar brīvprātīgo atbalstu uz Jelgavu

Pēc neveiksmīgās debijas Rīgā oktobra beigās ceļojošā izstāde tika atklāta Jelgavā. Uz Zemgales pilsētu izstāde nokļuvusi pateicoties vietējo aktīvistu iniciatīvai, atklāj Koroļovs. Cilvēki paši sazinājušies ar organizatoriem un aicinājuši ekspozīciju izstādīt Jelgavā. Dažu dienu laikā Latvijas brīvprātīgie paši nokārtojuši atļaujas, noorganizējuši transportu, izstādes atklāšanas pasākumu un visu citu nepieciešamo, stāsta Koroļovs.

Sākumā organizatoriem pēc Rīgas pieredzes bija bažas par ekspozīcijas drošību, bet viss galu galā noritēja mierīgi, stāsta kurators. Gan Jelgavā, gan Bauskā, gan Valmierā policisti rīkotājiem norādījuši, ka kārtības nodrošināšana ir viņu darbs, un organizatoru nemitīga klātbūtne nav nepieciešama.

"Palīdzēja arī brīvprātīgie. Bet tas bija vairāk kā demonstrācija potenciālajiem uzbrucējiem, ka mēs nepiekrītam postīšanai un paši sevi aizsargāsim. Patiesībā policijai citās pilsētās darba nebija – neviens nemaz necentās uzbrukt," stāsta Koroļovs.

Jelgavas izstādes apsargāšanā piedalījās nacionālistu motobrālības "Dieva suņi" un militārās tuvcīņas un vēstures apvienības "Tēvijas sargi" biedri.

"Tas bija morāli ļoti patīkami un ļoti atgādināja Kijevas Maidanu mazā mērogā," Koroļovs stāsta par Jelgavā novēroto kopības sajūtu, ko sniedzis cilvēku entuziasms un vēlme palīdzēt. Iedzīvotāji brīvprātīgajiem kārtības sargiem nesa ēdienu, tika nodrošināta malka ugunskuram, viņš stāsta. Daudzi cilvēki nākuši klāt paust atbalstu un salīdzinājuši Maidanu ar Rīgas 1991. gada barikādēm.

Pozitīvas atsauksmes Koroļovam ir arī par izstādes uzņemšanu Valmierā un Bauskā, kur to nākušas aplūkot veselas skolēnu klases. Arī Rīgā, kur novērots salīdzinoši daudz negāciju, par izstādi saņemtas arī labas atsauksmes.

"Arī šeit [Rīgā] bija cilvēki, kas silti un pozitīvi vērtēja mūsu darbu un pašu izstādi," teic Koroļovs, stāstot, ka galvaspilsētas iedzīvotāji nesuši arī ēdienu.

Var tikai sapņot par to, ko sasniegusi Latvija

Salīdzinot ar Ukrainu, Latvijai kopš neatkarības atgūšanas ir izdevies ļoti daudz sasniegt, iespaidos par mūsu valsti dalās Koroļovs. Lai gan daļai iedzīvotāju, kā novērojis pats aktīvists, esošā situācija valstī nešķiet gana apmierinoša, viņš ir cerīgi noskaņots.

"Es to saprotu, bet no ukraiņa pozīcijām es varu tikai sapņot par nokļūšanu tur, kur tagad esat jūs. Mēs būtu priecīgi te atrasties, kaut saprotam, ka pēc tam mēs arī būsim neapmierināti," domā izstādes kurators.

Latvijai viņš novēl vienmēr būt pozitīvu izmaiņu priekšgalā. "Pēc Latvijas piemēra mēs redzam, ka vēlamies pareizas lietas, ka tās ir sasniedzamas," secina ukrainis.

Latvijas simtgadei fonds "Ukrainas dvēsele" veltīšot fotoalbumu, kurā būs aplūkojamas 100 Latvijā uzņemtas fotogrāfijas – 25 no katra gadalaika, Koroļovs atklāj nākotnes plānus.