Mainīs Valsts policijas struktūru un darba organizāciju; darbiniekus neatlaidīs
Foto: DELFI

Mainoties policijas struktūrai un darba organizācijai, nav plānots atlaist nevienu esošo darbinieku, taču kādam var nākties mainīt savu darba vietu, pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes žurnālistiem sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš paskaidroja, ka risināts tiek jautājums par tukšajām štata vietām, un varbūt kādam darbiniekam nāksies pamainīt darba vietu. Taču jautājums par esošo darbinieku atlaišanu netiek apspriests.

Mainoties darba organizācijai un struktūrai, ir plānots veidot vienotu stratēģiju, kā arī struktūru sadalīt trīs blokos – stratēģiskais, administratīvais vai atbalsta bloks un izmeklēšanas bloks. Kā izskatīsies struktūra jeb policijas "vadības augšdaļa", būs zināms nākošgad, skaidroja policijas priekšnieks, piebilstot, ka patlaban pie tā strādā un šobrīd tikai tiek iezīmēta iespējamā struktūra.

Ķuzis vēlas, lai pēc jaunās struktūras un darba organizācijas Valsts policija sāk strādāt ar 2021. gada 1. janvāri.

Saistībā ar Valsts policijas darba organizācijas maiņu Ķuzis komisijas sēdē deputātiem norādīja, ka pabeigts pirmais posms projektam, kurā eksperti vērtējuši policijas līdzšinējo situāciju un snieguši rekomendācijas tam, kādā veidā likumsargu darbs organizējams, lai padarītu to efektīvāku.

Paralēli pie darba organizācijas jautājumiem strādā iecirkņu darba grupa, kas veido "ceļa karti", kas paredz "universālā policista" koncepciju, proti, policistam būtu jābūt pēc iespējas mobilākam un universālākam, jāsaprot pirmatnējās izmeklēšanas darbības, kriminālprocesa uzsākšana un pēc tālāka nodošana izmeklētājiem. Nākotnē, skatoties uz universālā policista vietu un lomu, plānots, ka pēc koledžas pabeigšanas policists gatavs uzreiz pilnvērtīgi strādāt.

Darba grupas starpziņojumā iezīmēta arī iecirkņu nozīmība, proti, iecirknis kļūs par "centrālo figūru", bet sarežģītās lietas nonāk reģiona pārvaldēs vai policijas centrālajā aparātā. Patlaban policija apzina iecirkņu skaitu, lai izvairītos no dublēšanās, un ir vajadzīgs precīzs procesa apraksts.

"Pozitīvais ir tas, ka mums nav rīt no rīta jāuztaisa reforma. Ejam soli pa solim. Mērķis ir 2021. gads. Faktiski jau ar nākošo gadu mēs sāksim pēdējo posmu, kur uz 2020. gada 1. oktobri gribam redzēt Valsts policijas struktūru, kāda tā varētu izskatīties," noteica Ķuzis.

13. decembrī policijai Iekšlietu ministrijā jāiesniedz secinājumi, kuras rekomendācijas no ekspertu ziņojuma tiks ieviestas policijas darbā. "Tagad mēs pie tā strādājam. Jautājums ir ne tikai par iecirkni, bet arī par Valsts policijas centrālo aparātu. Man ir 18 tiešā padotībā esoši cilvēki. Dienā es knapi tieku viņiem cauri," skaidroja Ķuzis, piebilstot, ka runa ir par atbildības un darbu deleģēšanu. Tāpat tiek runāts par nepieciešamību deleģēt funkcijas, samazinot valsts policijas centrālo aparātu.

Pievēršoties jautājumam par policijas funkcijām, Ķuzis sacīja, ka patlaban policijā ir diezgan daudz policijai neraksturīgo funkciju, piemēram, Speciālo objektu apsardzes pārvalde. Ķuzis skaidroja, ka Valsts policija nodarbojas ar komercdarbību – nevis tādā nozīmē, ka saņem par to naudu, bet gan tīri skatoties uz funkcijām. "Mēs sargājam, veicam apsardzes kompānijas darbu," precizēja Ķuzis, kā piemēru minot sinagogas apsardzību un psihiatriskās slimnīcas apsargāšanu. Uz to vērsuši uzmanību arī eksperti savās rekomendācijās. Eksperti norādījuši, ka policisti Valsts policijas koledžā mācīto neizmanto, jo veic apsardzes komersanta pienākums.

Piemēram, atsakoties no sešu objektu apsargāšanas, Valsts policija varētu ielās novirzīt 70 policistus sabiedriskās kārtības uzturēšanai. "Bija laiks, kad apsargājām radio un televīziju. [..] Stāsts ir par to, ka tie resursi, kas ir Valsts policijas rīcībā, jāizmanto efektīvi un mērķtiecīgi pamatfunkcijām. Valsts policijas koledža apmāca, kā rīkoties, bet policists rezultātā šīs funkcijas neizmanto," klāstīja policijas priekšnieks.

Tāpat eksperti norādījuši, ka Valsts policija milzīgu apjomu iegulda sabiedriskās kārtības nodrošināšanā dažādos privātos publiskos pasākumos, piemēram, maratoni. Piemēram, Igaunijā esot tikai divi pasākumi, kuros sabiedrisko kārtību nodrošina policija. Ķuzis sacīja, ka policija ir gatava dažādos sabiedriskos pasākumos, piemēram, satiksmes organizācijas funkciju deleģēt.

Vēl jautājums ir par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu noformēšanu. Ķuzis sacīja, ka policija "izveidojusies par tādu kā pastkastīti saskaņoto protokolu nogādāšanai un apmācīšanai tos aizpildīt". Viņš skaidroja, ka autovadītāji ir kašķīgi, nekad negrib atzīt savu vainu un pat nebūtiskos negadījumos sauc policiju. "Tā vietā, lai intensīvas satiksmes laikā regulētu satiksmi, mums jābrauc labināt, mācīt rakstīt saskaņoto paziņojumu. Mēs, protams, braucam un stāstam," skaidroja Ķuzis. Lai arī no malas varētu izskatīties, ka viss ir kārtībā, arī eksperti norādījuši, ka arī policijai tomēr ir citi uzdevumi un funkcijas.

Ar Tieslietu ministriju arī apspriests jautājums par konvoja funkciju, ko veic Valsts policija.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs uzsvēra, ka jebkura pārmaiņa prasa labu līderību, liekot noprast, ka Ķuzis amatā ir īstajā vietā un laikā. Piemēram, Igaunijas policija 2010. gadā savu reformu, pārmaiņu procesu virzīja, pamatojoties uz diviem skaidriem aspektiem – Igaunijas policija kalpo tautai un jebkuras pārmaiņas ir tā vērtas, ja ieguvēji ir sabiedrība un darbinieki.

Trofimovs norādīja, ka virkne ekspertu rekomendāciju vērstas uz kvalitātes stiprināšanu. Patlaban plānots lūkoties uz struktūras veidošanu, bet mēģināt to izdarīt "no apakšas" – veidot struktūru no pakalpojuma apraksta, optimizēt vadītāju slāni, novirzīt līdzekļus pašiem policistiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets šogad jūnijā apstiprināja darba organizācijas un izmaiņu sistēmu Valsts policijā, kas paredz 632 amata vietu likvidāciju, saglabājot pašreizējo policistu skaitu.

Policijas vadība rosināja veikt izmaiņas atlīdzības sistēmā un izmeklētāju mēnešalgu piesaistīt rajona prokurora mēnešalgai.

Savukārt kā citas izmaiņas piedāvātas noteikt reaģējošā policijas transporta un policista ekipējuma standartu, atteikties no policijai neraksturīgām funkcijām – objektu apsardzes, konvoja, ielu slēgšanas, pavadīšanas pašvaldību un komersantu rīkotos pasākumos, ieviest darbinieku amata vietas, kas nodarbotos ar apsardzi, pārskatīt īslaicīgās aizturēšanas vietu skaitu, kā arī decentralizēt funkcijas reģionu un iecirkņu līmenī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Iekšlietu ministrija Ints Ķuzis Saeima Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form