Maizīša kandidatūru SAB priekšnieka amatam Valsts prezidents ar kandidātu apspriedis jau rudenī
Foto: F64

Šo piektdien Nacionālā Drošības padome Satversmes Aizsardzības biroja (SAB) direktora amatam izvirzīja bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, prezidenta drošības jautājumu padomnieku. Pēc šīs sēdes atklājās, ka Maizītis kā vienīgais pretendents virzīts jau sen, svētdien vēsta televīzijas kanāla TV3 raidījums "Nekā Personīga".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirms pusgada prezidents viņu šim amatam uzrunājis un vēlāk sarunājis atbalstu ar Vienotības un Reformu partijas vadītājiem.

Kad Valsts prezidents Andris Bērziņš pērnā gada septembrī paziņoja, ka nākamajam Satversmes Aizsardzības biroja vadītājam jābūt Latvijas latvietim, neviens vēl nezināja, ka prezidents domā konkrētu cilvēku. Savu drošības padomnieku Jāni Maizīti. Tagad Maizītis mums atklāj, ka ap to laiku prezidents viņu uzrunājis darbam SAB. Maizītis padomājis un piekritis.

Tālāk prezidents ir runājis ar premjeru Valdi Dombrovski, Saeimas vadītāju Solvitu Āboltiņu. Viņi prezidentu atbalstīja. Atbalstīja arī Zatlers, kurš devies ārstēties uz Beļģiju pēc paša vārdiem ar mierīgu sirdi, jo Nacionālās drošības padomē arī bez viņa SAB direktora kandidātu izvirzīs.

Uz Nacionālās drošības padomi izņēmuma kārtā uzaicināja tieslietu ministru Jāni Bordānu. Lai arī SAB ir šīs ministrijas pārraudzībā, tieslietu ministrs ar likumu nav iekļauts padomē un līdz šim sēdēs nepiedalījās. Šoreiz izdarīja izņēmumu, jo tik svarīga jautājuma izlemšanā piedalīties vēlējās arī Nacionālā apvienība, kuras biedrs ir Bordāns.

"Skaidrs, ka šeit būtu nepieciešams arī plašs Saeimas vairākuma atbalsts un iespējams, arī tieslietu ministra dalība šajās diskusijās palīdzētu nonākt pie vienota viedokļa," sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra: "Ir jābūt pārliecībai, ka kandidatūrai ir pietiekami balsu parlamentā."

Āboltiņa arī piebilda, ka Nacionālās apvienības prasība NDP sēdē piedalīties Bordānam ir tikai loģiska.

Maizītis pagaidām ir vienīgais SAB direktora kandidāts. Kažociņš būs amatā vēl divus mēnešus. Ja ar balsojumu par Maizīti kas noies griezi, būs laiks atrast citu kandidātu.

"Pēc iespējas ātrāk būtu jābūt šim kandidātam, šim balsojumam, jo, ja mēs skaidri zinām, ka būs jauns vadītājs, tas vairs nebūs Jānis Kažociņš, tad ir nepieciešams laiks, lai jaunais vadītājs spētu saņemt šo te stafeti, lietu nodošanu, pirms stāšanās amatā, kas ir ļoti būtiski," intervijā raidījumam izteicās Valdis Zatlers, Saeimas Nacionālās Drošības komisijas priekšsēdētājs.

Maizīša nosaukšanu pasteidzināja nesaskaņas valdībā. Pēc Nacionālās apvienības ieciršanās satiksmes ministru nācās apstiprināt ar ZZS un Saskaņas centra balsīm. Parādījās risks, ka politisko ķildu dēļ SAB direktora iecelšana varētu ieilgt.

"Neredzu īpašas nepieciešamības sevišķi kavēties ar lēmuma pieņemšanu. Ja ir skaidrība par kandidātu, ja ir vienošanās par kandidātu, tad ar to, protams, var virzīties uz priekšu," turpināja Dombrovskis. "Man ļoti negribētos, ka attiecībā uz SAB direktoru kāds gribētu atvērt kādus politiskos tirgus, kā mēs diemžēl to redzam ministru gadījumā."

Valsts civilo izlūkdienestu Satversmes Aizsardzības biroju izveidoja pirms 18 gadiem, 1995.gada aprīlī. Par tā pirmo direktoru kļuva Latvijas ceļa deputāts Lainis Kamaldiņš. Viņš izveidoja ietekmīgu iestādi ar operatīvās darbības un izmeklēšanas funkcijām, kas līdz tiesai noveda, piemēram, Uzvaras pieminekļa spridzinātāju lietu. Tomēr Kamaldiņa laikā SAB bija arī bēdīgi slavens ar aizdomām par iesaistīšanos noziedzīgos nodarījumos.

2003.gadā par SAB vadītāju kļuva britu pilsonis, kājinieku brigādes ģenerālis Jānis Kažociņš. Viņa laikā notika drošības iestāžu reforma. Kopš tās par pieminekļu spridzinātājiem ir atbildīga Drošības policija. SAB veic izlūkošanu ārvalstīs un novērš citu valstu spiegošanu Latvijā, rūpējas par valsts noslēpuma aizsardzību, piešķir pielaides valsts noslēpumam. SAB ir arī pienākums koordinēt visu trīs drošības iestāžu darbu. Bijušais Saeimas Nacionālās Drošības komisijas priekšsēdis Māris Kučinskis, ar to Kažociņam veicies visvājāk. Drošības iestādes viena otrai neuzticas un savstarpēji konkurē.

Maizītis uzskata, ka ir gana labs kandidāts. Sevi nevērtē zemāk par Anglijā dzimušo Kažociņu, kurš starptautiskajās izlūku aprindās jutās kā zivs ūdenī. Maizītim ir labas zināšanas par SAB, jo biroju pārraudzījis gan kā ģenerālprokurors, gan prezidenta drošības padomnieks.

"Es esmu pildījis ģenerālprokurora pienākumus, strādājis starptautiskajā apritē, konferencēs. Pirmkārt, mēs esam NATO dalībvalsts un viennozīmīgi, ka nu jebkuram vadītājam vai direktoram ir jāpilda visi tie pienākumi tādi, kas atbilst šīs alianses mērķiem un uzdevumiem. Jā, es runāju angļu valodā, es varu saprasties ar saviem kolēģiem. Protams, tā nav mana dzimtā valoda, angļu valodu es esmu apguvis privātā kārtā, strādājot kā ģenerālprokurors un nokārtojis eksāmenu doktorantūrā angļu valodā," par savām prasmēm stāstīja Maizītis.

Vislielāko kritiku SAB saņem par valsts noslēpuma pielaižu piešķiršanas kārtību. Tie politiķi, kam pielaide atteikta, pārmet, ka SAB ir varenāks par vēlētiem priekšstāvjiem. Maizītis ir gatavs padarīt saprotamāku pielaižu piešķiršanas kārtību.

"Par pielaižu piešķiršanām es varu pateikt tikai vienu, ka viennozīmīgi es atbalstu to, ka tikai ģenerālprokurors ir pēdējā amatpersona, kas pieliek punktu. Ļoti bieži tad, kad ir šie pielaižu jautājumi jārisina, varbūt tā persona, kurai tiek liegta šī pielaide valsts noslēpumam, nu it kā nesaprot, nu kāpēc tas ir noticis," teica Maizītis. "Nu un tur ir daudzi aspekti, kāpēc šai personai nevar pateikt to, kādēļ ir liegta tā pielaide. Tas noteikti saglabāsies. Bet noteikti var diskutēt par formu, kā šī persona, nu vairāk un precīzāk tiek pateikts tas, ko viņa pati jau zin. Tā to varētu noformulēt. Nu lai būtu saprotams par to, ko pati persona jau zin. Ja ir precīzāk jānoformulē, tad par to var diskutēt."

Būtiski esot Operatīvās darbības likumā iezīmēt SAB darbinieku pilnvaras. Likums jāsadala divās daļās. Viena operatīvā darbība pret kriminālnoziedzniekiem, cita pret spiegiem, lai pasargātu SAB operatīvos darbiniekus un darbības metodes.

Lai nokļūtu amatā, Maizītim vēl jāsaņem pozitīvs Saeimas Nacionālās drošības komisijas un parlamenta vairākuma balsojums. Lielākā daļa Saeimas frakciju jau pasteigušās izteikt atbalstu Jānim Maizītim. Taču viņa pieredzē jau ir viens balsojums, kad deputāti solīja atbalstu ģenerālprokurora amatā, taču piekrāpa. Saskaitot balsis, izrādījās, ka pret balsojuši arī koalīcijas deputāti. Šoreiz gan balsojums paredzēts atklāts.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form