Tāpat Maizītis uzskata, ka kursi šādu zināšanu apgūšanai nav pietiekams risinājums: "Kursi ir laba lieta, bet tas nav metodiski stabili, tā lielā mērā ir pašmācība. Pamazām šie cilvēki izveidojas par labiem ekonomisko lietu izmeklētājiem un prokuroriem, bet tādu ir maz, un viņi ir ļoti noslogoti."
Kā laikrakstam uzsver bijušais ģenerālprokurors: "Es arī visus šos desmit gadus par to runāju. Cik varēju, mēģināju tam ieinteresēt savus darbiniekus prokuratūrā - ar piemaksām par šādām sarežģītām lietām. Un pamazām vien šie cilvēki veidojās par speciālistiem. Tikai tas nenotiek divos līdz trijos gados. Lai apgūtu šādu noziegumu izmeklēšanu, vajag vismaz piecus līdz 10 gadus. Mēs ļoti strauji izmainījām visu ekonomisko situāciju valstī, un lielā mērā tiesībsargājošās iestādes tam netika līdzi."
Pēc viņa domām, runājot par šāda veida noziegumiem, tad nevar runāt tikai par to, ka jāuzlabo prokuroru darbs, bet tas esot darbs ar visiem.
"Tas ir darbs ar visiem. Bet ir arī nevainības prezumpcija, un to, kas prokuroram liekas pierādīts, tiesnesis varbūt vērtē daudz dziļāk. Tas gan – ne visi tiesneši, kuriem jāvērtē tā sauktās ekonomiskās lietas, ir apmācīti, un dažs varbūt iet pa vieglāko ceļu pēc principa: visas šaubas – par labu apsūdzētajam. Taču es negribu kritizēt tieši tiesnešus – tā ir visa šī ķēde: izmeklētājs, prokurors, tiesnesis. Ideāli būtu, ja visi sēdētu un mācītos pie viena galda vienus un tos pašus principus," intervijā pauž Maizītis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
