"Valdība nevienā dokumentā rakstiski nav definējusi, ko sagaida no prokuratūras. Vienmēr ir jārēķinās ar to, ka es varu valdību šajā brīdī informēt tikai tik tālu, cik atļauj izmeklēšana. Mēs neveicam kādu speciālu pārbaudi tieši par Loskutova darbību, tas ir valdības uzdevums. Ja valdība uzskata, ka ir nepieciešams vadītāju izvērtēt, tad likumā ir noteikts, ka tiek veidota komisija un tai tiek dots uzdevums," sacīja ģenerālprokurors.
Maizītis arī uzsvēra, ka prokurors nesaskata pamatu Loskutova saukšanai pie kriminālatbildības. Tāpat Maizītis arī norādīja, ka izmeklēšana ir sarežģīta un "jocīgu lietas ir pietiekami daudz", sīkāk gan nekomentējot.
Izmeklēšana turpinoties un patlaban vēl esot jāpārbauda 40 krimināllietas pa visu Latviju, informēja ģenerālprokurors.
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne atstādinātajai KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai un šīs pašas nodaļas bijušajam galvenajam speciālistam Jānim Imšam uzrādījusi apsūdzības par piesavināšanos un bezdarbību.
Kā pastāstīja prokuratūras Preses centrā, Veipai celta apsūdzība pēc Krimināllikuma (KL) 319. panta 2. daļas par valsts amatpersonas bezdarbību - par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma un uzliktā uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, kā rezultātā valsts varai tika radītas smagas sekas.
Tāpat Veipai celta apsūdzība arī pēc KL 179. panta 3. daļas "Piesavināšanās" par to, ka viņa veica svešas mantas izšķērdēšanu, būdama persona, kurai uzticēta sveša manta un kuras pārziņā tā atradusies. Veipai celta apsūdzība par 14 270 latu, 13 995 eiro un 19 487 ASV dolāru piesavināšanos.
Savukārt Imšam celta apsūdzība tikai pēc KL 179. panta 3. daļas "Piesavināšanās" par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, lielā apmērā prettiesiski izšķērdēja svešu mantu, kura viņam bija uzticēta - nodota atbildīgā glabāšanā. Imšam celta apsūdzība kopumā par 75 598 latu, 24 350 eiro un 7 800 ASV dolāru piesavināšanos. Par šāda nozieguma izdarīšanu likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu.
Minētās naudas summas bija kriminālprocesa kārtībā izņemtie un arestētie naudas līdzekļi, aģentūra LETA uzzināja prokuratūras Preses centrā.
Pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra būs pabeigusi pārbaudi KNAB, Saeimā, visticamāk, varētu būt balsojums par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata, pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru iepriekš sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP).
KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs ir paziņojis, ka no amata atkāpties neplāno.