Mājsaimniecību patēriņš pērn zemāks par 2007.gada līmeni; 66% tērē neatliekamiem izdevumiem
Foto: Metatron

Primārie izdevumi - pārtika, mājokļa uzturēšana un komunālie maksājumi, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība – pagājušajā gadā veidoja divas trešdaļas jeb 66% no kopējiem privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Mājsaimniecību budžetu apsekojums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pagājušajā gadā pirmoreiz ir novērots privāto mājsaimniecību izdevumu kritums, un to apjoms nokrities nedaudz zem 2007.gada līmeņa, liecina CSP apkopotie dati. Mājsaimniecībām pielāgojoties ekonomisko resursu samazinājumam, ir mainījusies arī patēriņa izdevumu struktūra, informē CSP.

Pērn vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli patēriņa izdevumi mēnesī bija 195 lati, kas ir par 16% jeb par 37 latiem mazāk nekā 2008.gadā. Izdevumu samazinājums 2009.gadā bijis samērā līdzīgs kā pilsētās, tā arī laukos.

Patēriņa izdevumu samazinājums salīdzināmajās cenās bija pat nedaudz lielāks – par 19%, jo patēriņa cenas gada laikā vēl palielinājās par 3,5%.

Joprojām patēriņa izdevumi lielāki bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kur tie veidoja 212 latus uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (Rīgā – 236 latus).

Patēriņa izdevumu struktūra 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir mainījusies gandrīz visās grupās. Galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās bija izdevumi uzturam - vidēji 26,7% no visiem patēriņa izdevumiem, un to īpatsvars patēriņa izdevumos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (25,6%) ir palielinājies. Pārtikas izdevumu īpatsvara pieaugums mājsaimniecību patēriņa izdevumos vienmēr ir vērtējama kā negatīva parādība. Vienlaicīgi izdevumi pārtikai ir samazinājušies no 59 latiem līdz 52 latiem vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī jeb par 12%.

Mājsaimniecības ievērojami ir taupījušas uz apģērba un apavu iegādes rēķina, tam izdevumi ir sarukuši par 42%, uz tēriņiem restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām – par 34%, kā arī izdevumiem mājokļa iekārtai, mājturības piederumiem un mājas uzkopšanai – par 29%. Ievērojami ir kritušies izdevumi arī transportam – par 25%.

Tajā pašā laikā mājsaimniecībām ir nācies maksāt vairāk par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo. Šie izdevumi ir palielinājušies par 9%, kas galvenokārt saistīts ar šo pakalpojumu tarifu pieaugumu. Tādā pašā apjomā palielinājušies izdevumi izglītībai, kuru patēriņa cenas gada laikā pieauga par 18%. Savukārt izdevumu samazinājumu veselībai par 6,5% ietekmēja to patēriņa cenu pieaugums par 18%.

Kā liecina apsekojuma dati, visaugstākais patēriņa izdevumu līmenis joprojām bija Rīgas mājsaimniecībās – 236 lati uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kā arī Pierīgas reģionā – 195 lati. Zemākie patēriņa izdevumi bija Vidzemē un Latgalē, kur tie nepārsniedza 164 latus uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Tomēr visstraujāk patēriņa izdevumi ir samazinājušies tieši galvaspilsētā (par 17%), bet sevišķi Pierīgas reģionā (par 23%).

Aplūkojot patēriņa izdevumus dažādās sociālekonomiskajās grupās, var secināt, ka salīdzinoši labāka situācija bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās, kurām patēriņa izdevumi sasniedza 232 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Taču tieši šī mājsaimniecību grupa ir bijusi pakļauta pašam straujākajam patēriņa izdevumu samazinājumam – par 21%. Tajā pašā laikā pensionāru mājsaimniecībās patēriņa izdevumi faktiski saglabājušies 2008. gada līmenī - 157 lati uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Lai raksturotu patēriņa izdevumus dažāda labklājības līmeņa mājsaimniecībās, izmanto kvintiļu grupas. Katrā no tām ir pārstāvēta viena piektdaļa jeb 20% mājsaimniecību. 20% trūcīgāko (1.kvintile) mājsaimniecību patēriņa izdevumi veidoja 118 latu vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Šīs mājsaimniecības uzturam tērēja 32%, bet mājoklim – 17% no saviem patēriņa izdevumiem. 1.kvintiles mājsaimniecību patēriņa izdevumi sasniedza tikai 61% no vidējā mājsaimniecību patēriņa līmeņa valstī. 20% trūcīgākajās mājsaimniecībās dzīvoja 25% no kopējā mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaita valstī.

Pērnā gada dati liecina, ka vislielāko patēriņa izdevumu kritumu ir piedzīvojušas nevis trūcīgākās mājsaimniecības, bet galvenokārt mājsaimniecības 3.–5. kvintiles grupā, kurās iepriekšējos gados bija augsts ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars. Tas ir saistāms ar nodarbinātības līmeņa pazemināšanos. Lielākais patēriņa izdevumu kritums bija 3. un 5. kvintiļu grupā – katrā par 18% Savukārt pavisam neliels kritums bija 1. un 2. kvintiļu grupā, attiecīgi 4% un 9% salīdzinājumā ar 2008.gadu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form