Mājsēde: pēc necieņas pret policiju rosina diskusiju par kriminālatbildības atjaunošanu
Foto: LETA

Divas nedēļas nogales gadu mijā un pašā gada sākumā, kad Valsts policija kopā ar palīgiem no citām institūcijām veica mājsēdes jeb komandantstundas ievērošanas uzraudzību, Iekšlietu ministrijas vadību novedušas pie secinājuma, ka būtu jādiskutē par Krimināllikuma 271. panta atjaunošanu, kas paredz kriminālatbildību par varas pārstāvja un citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu. Vienlaikus ministrijas vadība arī aicina vecākus runāt ar saviem bērniem un stāstīt, ka administratīvā atbildība par Covid-19 izplatības ierobežojumu neievērošanu iestājas jau no 14 gadu vecuma.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trešdien, 13. janvārī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzklausīja ministriju un citu iestāžu informāciju par aktuālo situāciju valstī Covid-19 ierobežošanā un seku novēršanā. Tajā skaitā atskaiti par policijas darbu sniedza Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole.

Viņa pastāstīja, ka pagājušās nedēļas mājsēdes laikā "bija vieglāk un vienkāršāk nekā gadu mijas laikā, jo policija jau bija ietrenējusies uz šīm darbībām un zināja samērā labi izdarīt savu pienākumu un skaidroties ar iedzīvotājiem, kuri vēl nav sapratuši, ka valstī ir dažādi ierobežojumi un mājsēde". Tādējādi tika pārbaudītas 12 553 personas naktīs no 8. janvāra līdz 10. janvārim. Uzsākti 1144 administratīvo pārkāpumu procesi, doti 2599 personām preventīvi norādījumi, sagatavoti 290 ziņojumi administratīvo pārkāpumu procesu uzsākšanai, uz ielas tika pārbaudītas 9464 personas ar apliecinājumiem un kas atradās uz ielas izņēmumu gadījumos, ko paredz valdības rīkojums.

"Priecīgs fakts, ka personas tomēr ir sapratušas, ka ir mājsēde, bet, neskatoties uz visu, tomēr vēlas atrasties uz ielas, kā arī ļoti daudzi jaunieši, kuru vecāki, iespējams, nestāsta, nelasa vai negrib dzirdēt to, ka nevar atrasties. Vecākiem vajadzētu runāt un stāstīt par to, ka pie administratīvās atbildības saucamas fiziskas personas, kas pārkāpuma izdarīšanas brīdī sasniegušas 14 gadu vecumu, jo tomēr jaunieši pulciņos pa četri, pa pieci nakts laikā pārvietojās pa pilsētu," stāstīja Bole.

Viņa atgādināja, ka pagājušā nedēļas nogalē notika kārtējā akcija "Brīvības brauciens" no Rīgas uz Daugavpili. Tas notika 9. janvārī, un par tā norisi iepriekš tika publicēta informācija sociālajos medijos. "Tas mums prasīja lielus policijas resursus, bet policija tika galā ļoti labi, jo šis bija jau piektais šāda veida pasākums. Pirmais bija pērn 12. decembrī, ko rīkoja biedrība "Vides aizsardzības klubs" 11. novembra krastmalā Rīgā, tam sekoja 19. decembrī biedrības "Sabiedriskie Satversmes sargi" rīkots pasākums Valkas novadā, 20. decembrī nodibinājums "Tautas varas fronte" vēlējās rīkot sapulci, 26. decembrī bija "Brīvības brauciens" no Rīgas uz Liepāju," uzskaitīja Bole.

Brauciena uz Daugavpili laikā personas tika sauktas pie atbildības par pašizolācijas neievērošanu, personu atteikšanos atklāt savu identitāti, par pulcēšanās aizliegumu pārkāpšanu, vienā automašīnā atrodoties vairākām personām no dažādām mājsaimniecībām. "Joprojām cilvēki nesaprot, ka vienā automašīnā nevar atrasties personas no vairākām mājsaimniecībām," norādīja ministrijas pārstāve.

"Varu teikt, ka esam paši apmierināti ar policijas darbu, jo redzējām sociālajos tīklos, ka mūsu policisti ir sagatavojušies, un šāds treniņš arī norūda un dod spēku policistiem, bet, aizsargājot policistu godu un cieņu, vēlos pateikt, ka esam uzsākuši diskusiju par to, ka, iespējams, vajadzēs Krimināllikumā pievērst uzmanību varas pārstāvju un citu amatpersonu goda un cieņas aizskaršanas jautājumam. Janvārī jau ir ierosināti septiņi procesi pēc tam, kad policisti cietuši no personām, kas uzskata, ka to gods un cieņa ir svarīgāks par citu cilvēku un valsts varas pārstāvju un valsts amatpersonu godu un cieņu. Mēs sākām diskusiju par Krimināllikuma 271. panta atjaunošanu, lai pasargātu savus kolēģus, policijas darbiniekus, kuri pilda valsts uzlikto pienākumu un cīnās ar cilvēkiem, kuri nav vēl sapratuši Covid-19 pandēmijas izraisīto bīstamo situāciju valstī," deputātus informēja Bole.

Mājsēdes laikā likuma ievērošanas uzraudzīšanā bija iesaistīta Valsts policija, pašvaldības policija, Zemessardze, Valsts robežsardze, kā iepriekšējā mājsēdē. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons informēja, ka mājsēdes ierobežojumu ievērošanas uzraudzībai katru dienu bija piesaistīti 200-300 zemessargi, un kopumā tas viss ir labi nostrādājis.

"Paldies kolēģiem. Tiekam ar darbiem galā, bet esam mazliet noguruši. Ir sācies sniegs un ceļu satiksmes negadījumi, tāpēc policisti ir arvien vairāk iesaistīti pie šiem negadījumiem. Valsts policija bija iesniegusi Iekšlietu ministrijā Ceļu satiksmes noteikumu grozījumus, kas ļautu policijai nebraukt uz ceļu satiksmes negadījumiem, kur automašīnas nav stipri bojātas, lai nekavētu policijas resursus. Apdrošinātāji esot piekrituši tādām izmaiņām. Tā ka darām visu, lai policijas resursam mazinātu liekas darbības, bet tā, lai tas netraucētu sabiedrisko kārtību un drošību," norādīja Bole.

Komisijas attālinātajā sēdē piedalījās arī Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusevičs, kurš sēdes laikā tērzētavā pēc Boles teiktā ierakstīja: "Stingri jāvēršas pret tiem, kas nepakļaujas policijas prasībām. Tomēr policistu rīcība (ārpus režīma ievērošanas) ne vienmēr ir korekta, un cilvēku emocijas spriedzes dēļ izpaužas skarbākos vārdos. Bet par to nevajadzētu palielināt kriminālatbildību. Vajadzētu precīzi un uzmanīgi izvērtēt robežu stingrākām sankcijām policijas un pilsoņu dialogā."

Bole viņam tērzētavā atbildēja, ka "uz 13. janvāri ir reģistrējušās 19 583 policijas uzraudzībā esošas personas, kurām nepieciešams ievērot pašizolāciju. Valsts policija turpina zvanīt, izbraukt pārbaudes veikšanai, reaģē uz izsaukumiem. Lai kontrolētu pilsoņu un policistu dialogu, policijas darbinieki ir aprīkoti ar ierīcēm, lai varētu policijas darbinieki pierādīt, ka daudzos gadījumos izrādītā necieņa un vēlākie nepatiesie apgalvojumi neatbilst lietas faktiskajiem, patiesajiem apstākļiem".

Krimināllikuma 271.pants ar nosaukumu "Varas pārstāvja un citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršana" no likuma izslēgts 2004. gadā un nav spēkā no tā gada februāra.

Tas paredzēja, ka par neslavas celšanu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai vai to goda aizskaršanu sakarā ar šīm personām uzlikto pienākumu pildīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

Tolaik grozījumu anotācijā izslēgšanas vajadzība tika pamatota ar to, ka "pašreiz Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par varas pārstāvju un citu valsts amatpersonu goda un cieņas aizskaršanu sakarā ar šīm personām uzlikto pienākumu pildīšanu. Nodarījuma objekts šajā gadījumā ir varas pārstāvju un citu valsts amatpersonu gods un cieņa, kā arī pārvaldes kārtība. Vienlaikus atbildība par nodarījumiem, kuru objekts ir personas gods un cieņa, ir paredzēta citos Krimināllikuma pantos (156., 157. un 158. pantā). Šādā situācijā nav lietderīgi saglabāt specifisku kriminālatbildības iestāšanās gadījumu, proti, kad cietušais (persona, kuras gods un cieņa ir aizskarti) ir varas pārstāvis vai cita valsts amatpersona".

Patlaban spēkā ir šādi Krimināllikuma panti. "269.pants. Uzbrukums varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai" – (1) Par uzbrukumu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai sakarā ar tās likumisku dienesta darbību, kā arī par uzbrukumu personai sakarā ar tās līdzdalību noziedzīga vai cita prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja uzbrukuma rezultātā nodarīti smagi miesas bojājumi vai izraisītas citas smagas sekas vai ja uzbrukumu izdarījusi organizēta grupa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

"270.pants. Pretošanās varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai" – (1) Par pretošanos varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai, ja tā izpilda tai uzliktos dienesta pienākumus, vai par pretošanos personai, ja tā piedalās noziedzīga vai cita prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā, vai par šo personu piespiešanu izpildīt acīmredzami prettiesiskas darbības, ja pretošanās vai piespiešana izdarīta, lietojot vardarbību vai piedraudot ar vardarbību, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Jau ziņots, ka, lai mazinātu Covid-19 izplatību un pulcēšanos svētku laikā, valdība gada nogalē vienojās ieviest komandantstundu un pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 7. februārim.

Latvijā komandantstunda jeb brīvdienu mājsēde stājās spēkā 30. decembrī un ilga līdz 4. janvārim. Šajās dienās no pulksten 22 līdz 5 rītā nedrīkstēja atrasties ārpus savas dzīvesvietas. Tāpat komandantstunda būs spēkā no 8. līdz 10. janvārim, kā arī piektdienās un sestdienās līdz 25. janvārim, kā valdība nolēma ceturtdien, 7. janvārī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Valsts robežsardze Aizsardzības ministrija Ceļu satiksme Iekšlietu ministrija Saeima Zemessardze Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form