Viņš pauda, ka koalīcijas partneriem būtu jāapzinās, ka valdības problēmas rada vadības stils un metodes, ar kādām pieņem lēmumus.
Komentējot premjera pirmdien sniegtos paskaidrojumus par 29 miljonu vekseļa iegādi, Makarovs pauda viedokli, ka premjers vēlējies paziņot: "Ja visa tauta nesaprot, kā es ieguvu vekseli, lai iet un mācās". Tomēr šādā gadījumā īpašniekam būtu jāmēģina pašam izskaidrot savu rīcību.
"Latvijas pārtikas rūpniecības ofšorizāciju diez vai sapratīs Latvijas sabiedrība," secināja Makarovs.
Skaidrojot savas atbrīvošanas iemeslus, Makarovs sacīja, ka problēma slēpusies faktā, ka viņš nav virzījis Jāni Nagli trešajai apstiprināšanai par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru. Tādēļ bijis neizdevīgs premjeram, kurš ir ieinteresēts "slēpt galus" paveiktajam privatizācijas procesā, kas tuvojas beigām.
"Tādēļ arī Ministru prezidents izmanto savu varu, ietekmi un spēku, lai samazinātu privatizācijas aģentūras valdi un atstātu tikai sev līdzīgi domājušos. Tas ir - mēs nekad neuzzināsim, kad, kāpēc, uz kādiem nosacījumiem tika noprivatizēts viens otrs vai trešais uzņēmums, un ko ir ieguvusi valsts kase no šīs privatizācijas," sacīja Makarovs.
Uz Makarova jautājumu parādīt ienākumus no katra uzņēmuma privatizācijas, viņš saņēmis Jāņa Nagļa rakstisku atbildi, ka šādas informācijas Privatizācijas aģentūrai nav.
Premjers turklāt cenšoties maksimāli samazināt citu partiju ministru ietekmi un viņiem netiek ļauts strādāt, mēģinot "padarīt Ministru kabinetu par privatizācijas aģentūras izpildinstitūciju".
Makarovs atzīmēja, ka arī Valsts prezidente, kas šobrīd regulāri apmeklē Latvijas lauku rajonus, regulāri sastopas ar neveiksmīgās privatizācijas sekām - bankrotējušiem uzņēmumiem, nesaņemtam investīcijām, neapmierinātiem darbiniekiem.
Šķēle savukārt, mēģinot atkal panākt Nagļa apstiprināšanu, pasaka "nē" Valsts prezidentes viedoklim un Makarovam, kurš mēģinājis analizēt notiekošos procesus, turklāt ar spiedienu caur sev tuviem cilvēkiem mēģina visur panākt savu.
Kā šāda spiediena izdarīšanu viņš minēja Valsts prezidentes rīcībā esošo kaseti, kas liecina par spiediena izdarīšanu uz "Latvenergo" bijušo prezidentu Valdi Ginteru.
Makarovs uzskata, ka notiekošais nav konflikts starp viņu un Šķēli, vai starp Tautas partiju un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bet valdībā kopīgi vērojams process, kad ministriem neļauj darīt savu darbu.
Piemēram, satiksmes jomā samazinātas investīcijas lauku ceļiem, netiek doti galvojumi dzelzceļam un Ventspils ostai.
"Un Gorbunova kungs ir spiests secināt - viņa ietekme tiek samazināta, viņam neļauj strādāt, kas ir galvenais," uzskata Makarovs.
Kultūras ministrei Karinai Pētersonei savukārt uzlikts par pienākumu rūpēties par finansējumu Nacionālajai bibliotēkai, par ko būtu jāatbild Finansu ministrijai.
Strādāt neļaujot arī labklājības ministram, TB/LNNK pārstāvim Robertam Jurdžam. Viņam medicīnas arodbiedrība paziņojusi, ka nepietiek naudas medicīniskai aprūpei, savukārt Šķēle trīspusējās sadarbības padomē paziņojis, ka nepamatoti sadalīta nauda. Pēc diviem mēnešiem "ļoti klusi" tiek uzrakstīsts ziņojums, ka neracionāla naudas izmantošana nav konstatēta, bet jautājums tālāk netiek risināts.
"Un tā katram no ministriem traucē darīt viņa darbu," sacīja Makarovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
